Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

TVNET: Latvieši izrāda savu pārākumu pār bēgļiem

Ievietots: 21.11.2012

Bēgļi, kuri ieradušies Latvijā, piemēram, no Afganistānas un Irānas un kuri runā citās valodās, Latvijā ir ļoti neaizsargāti. Biedrības «Patvērums «Drošā māja»» vadītāja Sandra Zalcmane intervijā portālam TVNET pastāstīja, ka bieži vien Latvijā dzīvojošie pret bēgļiem izturas neiecietīgi.

Viņa akcentēja, ka bēgļu integrācijas jautājumus patlaban mēģina sakārtot vairāku ministriju pārstāvji, tomēr šobrīd tas nav nevienas ministrijas pārziņā.

Daudz sarežģījumu ir saistīti ar bēgļu nodarbinātību un latviešu valodas neprasmi. Tā kā bēgļi bieži vien neprot ne latviešu, ne krievu valodu, viņiem ir ļoti grūti atrast darbu mūsu valstī. Viņi arī nevar sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī uzņēmumiem un sabiedrību.

Dažkārt darba devēji ļaunprātīgi izmanto bēgļu neinformētību. Piemēram, pieņem darbā uz neilgu laiku un maksā niecīgu algu.

Pagājušajā gadā bija gadījums, kad strīds starp darba devēju un ņēmēju nonāca līdz pat tiesvedībai.

Pazemo pie ārsta

Bēgļiem ir grūtības saņemt adekvātus medicīniskos pakalpojumus. Piemēram, īsti nesaprotot valodu, ārsts atsakās sniegt medicīnisko palīdzību. Tāpat mēdz būt situācijas, kad mediķi pauž neiecietīgu un necienīgu attieksmi pret latviešu valodā nerunājošajiem, piemēram, strikti norāda, lai, apmeklējot ārstu, meklē tulku.

Tāpat ir problēmas ar bēgļu latviešu valodu, jo valsts nenodrošina pietiekamas valodas apguves iespējas. Iestādes mēdz uz šo jautājumu skatīties visai formāli, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūra liek bēgļiem iet meklēt darbu, kaut arī viņi latviski neprot.

Biedrības speciālisti saskārušies ar lielu daļu bēgļu, kuri ļoti vēlētos Latvijā strādāt. Viņi pieņemtu jebkādu darbu, par kuru saņemtu atalgojumu.

Bēgļi ir gatavi darīt gandrīz jebko.

Turklāt bieži vien bēgļiem ir laba izglītība, prasmes un zināšanas.

Cittautiešu būs vairāk

Ņemot vērā, ka daudz Latvijas iedzīvotāju šobrīd ir kā ieceļotāji citās valstīs, viņiem noteikti ir tās pašas sajūtas, kādas izjūt bēglis, ierodoties un dzīvojot Latvijā, – jūtas nepieņemti un izstumti no sabiedrības.

Tāpēc Zalcmane aicināja Latvijas iedzīvotājus būt izprotošiem pret bēgļiem.

Viņa prognozēja, ka dažādu rasu un tautību cilvēku skaits nākotnē mūsu valstī noteikti pieaugs.

Lai kā mēs dažkārt gribētu dzīvot noslēgtā valstī, mūsdienās tas vairs nav iespējams. Valsts robežas ir atvērtas, un arvien vairāk cilvēku ceļos, tostarp arī cittautieši uz Latviju.

Nevaram būt aprobežoti un neiecietīgi pret cittautiešiem.

«Mums jāpanāk viņiem solītis pretī!»

Kopīgiem spēkiem ir jāpanāk, lai iebraucēji no sociālās palīdzības saņēmējiem kļūtu par nodokļu maksātājiem un valsts budžeta pildītājiem.

Vairāki desmiti gadā 

Patlaban bēgļu skaits Latvijā ir vairāki desmiti gadā. Dominē no Afganistānas un Irānas atbēgušie cilvēki.

Daudzi uz Latviju atbrauc ne tikai vienatnē, bet arī kopā ar ģimenēm, vecākiem un bērniem.

Ievietoja:

Rasa Saliņa

(+371) 29145314

rasa.salina@gmail.com