"Ziņojumā minēta atsauce uz Eiropas Padomes Ekspertu darbības grupas pret cilvēku tirdzniecību ziņojumu (GRETA ziņojums), tomēr nav norādīts, ka tajā ir apkopoti dati par 2008.-2010.gadu, kad Latvijā bija pavisam atšķirīga situācija cilvēku tirdzniecības novēršanā un prevencē, nekā tas ir šobrīd. Latvija katru gadu ir plānojusi un realizējusi vairākus grozījumus normatīvajos aktos, sadarbībā ar NVO un sociālajiem partneriem veikusi prevenci, kas daudzkārt tikusi atspoguļota arī ārvalstu medijos," norāda Zalcmane.
Zalcmane stāsta, ka ASV Valsts departaments valstis iedala pamatā trīs līmeņos un Latvija ir ierindota otrajā, kas nozīmē, ka valsts, pašvaldību institūcijas un nevalstiskās organizācijas pieliek ievērojamas pūles cīņā pret cilvēku tirdzniecību.
Viņa saka, ka arī ārvalstu kolēģi, kuri sniedz atbalstu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, par Latvijā veiktajiem pasākumiem cilvēku tirdzniecības mazināšanā izteikušies atzinīgi un uzskata tos par veiksmīgiem. Kā pozitīva iezīme tiekot atzīta Iekšlietu ministrijas darba grupa, kurā tiek risināti dažādi starpinstitūciju un starpprofesionālie jautājumi, iniciēti likumu grozījumi un sniegti tūlītēji ieteikumi situācijas uzlabošanā.
"Šobrīd Latvijā ir izstrādāta un darbojas jau otrā Valsts programma cilvēku tirdzniecības novēršanai, kas mobilizē daudzas valsts, pašvaldību institūcijas un nevalstiskās organizācijas strādāt vienota mērķa labā - apkarot cilvēku tirdzniecību Latvijā. Izstrādes stadijā ir jau trešā programma, kas tiks sākta 2014.gadā. Tas parāda visu problēmas risināšanā iesaistīto institūciju sistemātisku darbu, lai mazinātu cilvēku tirdzniecības upuru skaitu," uzsver "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja.
Ziņojumā esot vēl vairākas neprecizitātes. Piemēram, tajā rakstīts, ka cilvēku tirdzniecībā cietušo vidū ir arī nepilngadīgas personas, tomēr biedrības statistika rāda, ka visas cietušās personas 2012.gadā bija pilngadīgas.
Tāpat ziņojumā minēts, ka Labklājības ministrija ir apmācījusi 83 sociālo dienestu darbiniekus, bet realitātē ministrijai nav šādu līdzekļu speciālistu izglītošanai un ministrija nav to veikusi.
Kā ziņots iepriekš, lai gan Latvijas sociālekonomiskā situācija uzlabojas, Latvija joprojām ir upuru izcelsmes, nevis tranzīta vai mērķa valsts, līdz ar to noziedzīgi nodarījumi notiek ārpus Latvijas robežām, kas apgrūtina vervētāju un citu cilvēku tirdzniecības tīklu organizatoru sodīšanu.
"Patvērums "Drošā māja"" vadītāja iepriekš teikusi, ka Latvijas likumdošana saistībā ar cilvēku tirdzniecību ir viena no bargākajām Eiropā, kas ir labs preventīvais darbs, jo tiek samazināts noziegumu skaits Latvijā.
Identificēto upuru skaits 2012.gadā bija 30 pilngadīgas personas - 25 sievietes un pieci vīrieši. Fiktīvo laulību formā cietuši 16 cilvēki, vēl septiņi cilvēki cietuši piespiedu darbā un tikpat daudz arī seksuālo pakalpojumu sniegšanā.
Tikai viens no 30 pērn identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem bija cietis Latvijā, pārējie - Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā, Grieķijā un Krievijā.