Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Kurzemnieks: Vai Latvija ir gatava bēgļu uzņemšanai?

Ievietots: 29.06.2014

   

Visvairāk – no Gruzijas

Jevgēnija Pozņaka, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore:

– Šogad Robežsardzē patvērumu pieprasījums saņemts no 142 personām. Diezgan netipisks bijis 25. jūnijs, kad patvērumu Latvijā vienas diennakts laikā pieprasīja deviņi ārzemnieki. Pērn visbiežāk patvērumu Latvijas Republikā pieprasījuši Gruzijas (141), Sīrijas (13), Krievijas (5), Ēģiptes (5) un Uzbekistānas (3) valsts piederīgie.

180 personas lūgušas patvērumu mūsu valstī, bet vēl pieci patvēruma meklētāji, kuri Latviju izmantojuši kā pirmo valsti ieceļošanai Eiropas Savienībā, atsūtīti atpakaļ no citām ES valstīm. Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru Mucenieki pērn patvaļīgi atstāja 79 patvēruma pieprasītāji. Kopā no citām ES valstīm atsūtīts 41 iepriekš patvērumu Latvijā pieprasījušais, no šī skaita 33 Muceniekus patvaļīgi atstājuši 2013. gadā, astoņi – 2012. gadā.

„Patvērumu iegūst piektā daļa”

Līga Vijupe, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vadītāja:

– Sistēma palīdzības sniegšanai cilvēkiem, kuriem tā patiešām vajadzīga, izveidota 1998. gadā. Šobrīd spēkā ir speciāls Patvēruma likums, kurā ietvertie nosacījumi izriet no Eiropas Savienības (ES) prasībām. Patvēruma sniegšana tiem, kam tā nepieciešama, ir mūsu pienākums, ko uzņēmāmies, iestājoties ES. Ne visas personas, kuras apgalvo, ka viņām nepieciešama aizsardzība, to arī saņem – statuss tiek piešķirts tikai nelielai daļai. Pērn 185 personas lūdza patvērumu, bet aizsardzības statuss piešķirts tikai 35 – apmēram piektajai daļai. Kamēr tiek izskatīti iesniegumi, personas uzturas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki, kas ir mūsu pārvaldes struktūrvienība. Tur viņi uzturas vidēji astoņus vai deviņus mēnešus. Vispirms ar viņiem strādā Robežsardze, pēc tam pārvalde pieņem lēmumu. Ja lēmums ir negatīvs, to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Centrs izveidots bijušajā PSRS armijas bāzē, telpas rekonstruētas, t.sk. arī ar citu valstu finansiālu palīdzību. Centrā ir 200 vietas, bet bez papildus pasākumu veikšanas tas var uzņemt 100 cilvēku. Šogad tur vidēji uzturas apmēram 50 patvēruma meklētāju. Mucenieki nav slēgta tipa iestāde – tur viņi dzīvo, gatavo ēdienu, guļ, bērni var apmeklēt skolu, kas atrodas Rīgā. Viņi var brīvi iet un nākt, tomēr ir jāinformē administrācija, ja kādu nakti gadās palikt ārpus centra. Dzīvē gan gadās visādi – cilvēks padzīvo kādu brīdi un tad pazūd kaut kur citu Eiropas valstu virzienā. Pēc tam gan viņi pārsvarā tiek atsūtīti atpakaļ. Latvija noteikti nav patvēruma meklētāju iecienītākais galamērķis, turklāt plūsmai ir tendence samazināties. Pirms trim gadiem Latvijā patvērumu meklēja 335 cilvēku, bet pēdējos divos gados – ap 200. Ja jāraksturo vidējais patvēruma meklētājs, tas ir apmēram 30 gadus vecs vīrietis. Visvairāk patvēruma meklētāju (ap 80%) pēdējos trīs gados ieradušies no Gruzijas. Ņemot vērā pašreizējo situāciju Gruzijā,  turieniešiem nav pamata prasīt patvērumu. Plūsma tomēr nav pārtrūkusi, bet nevienai personai no Gruzijas patvērums Latvijā nav piešķirts. Tie, kuriem nav cita likumīga pamata šeit uzturēties, tiek nosūtīti uz izcelsmes valsti, ar to nodarbojas Valsts robežsardze.

„Latvija var šķist droša zeme”

Sandra Zalcmane, biedrībasPatvērums „Drošā māja"" vadītāja:

– Ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem strādājam jau kopš 2008. gada. Esam secinājuši, ka viena no lielākajām problēmām šai jomā Latvijā ir integrācijas programmas trūkums. Domāju, ka Latvija nav tā valsts, uz kurieni bēgļi dotos mērķtiecīgi, tomēr, ja kāds bēg no savas zemes, jo tur ir karadarbība vai viņu vajā reliģijas, sociālā statusa vai dzimuma dēļ, Latvija var šķist droša zeme, kur turpmāk dzīvot, izglītoties un būt drošībā.

Mūsu biedrība ir nevalstiska organizācija, kas īsteno Eiropas Bēgļu fonda projektus, nodrošinot dažāda veida atbalstu un palīdzību bēgļu ģimenēm. Tā kā projekti ir terminēti, atbalsts var tikt saņemts tikai to īstenošanas laikā. Pēdējais projekts "Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem"* sākts pērnā gada nogalē un turpināsies līdz nākamā gada 30. jūnijam. Par projekta naudu bēgļiem tiek nodrošināta sociālā darbinieka un jurista konsultācijas, materiālā palīdzība medikamentu iegādei un medicīnas pakalpojumiem, reizi mēnesī tiek iegādāts pārtikas grozs, bērniem gādājam mācību grāmatas un kancelejas preces. Palīdzības veids ir atkarīgs arī no klientu individuālajām vajadzībām. Tikai pirmos 9-12 mēnešus bēgļi saņem valsts pabalstu, ko izmaksā reizi mēnesī. No šīs naudas viņiem ir jāsamaksā dzīvokļa īre, jānodrošina iztika, apģērbs u.c. nepieciešamās mājsaimniecības preces sev un bērniem. Jāatceras, ka, bēgot no draudošās situācijas savā mītnes zemē, bēgļiem parasti līdzi ir tikai visnepieciešamākās lietas, tāpēc Latvijā viss ir jāiegādājas no valsts izmaksātā pabalsta.

Diemžēl iegūt darbu un izglītību Latvijā viņiem ir sarežģīti, jo bēgļi nerunā latviski, vismaz sākumā. Tomēr situācija mainās – vairāki no viņiem par projekta naudu apguvuši valsts valodu un nokārtojuši eksāmenu A1 līmenī. Rudenī mācības tiks turpinātas. 

*Projekts „Integrācijas iespēju paplašināšana bēgļiem, personām ar alternatīvo statusu un patvēruma meklētājiem” ir iepriekšējo gadu 8 projektu „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem”, „Es palieku Latvijā!”, „Es palieku Latvijā II”, „Valoda – ceļš uz integrāciju”, „Latvija – manas mājas”, „Valoda – ceļš uz integrāciju II” „Mājoklis”, „Profesionālo iemaņu paaugstināšana nodarbinātības veicināšanai patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu” turpinājums, nodrošinot pēctecību projektos uzsāktajām aktivitātēm ar konkrēto mērķa grupu.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Bēgļu fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

Informāciju sagatavoja: Juris Lipsnis/Rasa Saliņa