Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Baltic-ireland.ie: Upuri vai pašlabuma meklētājas?

Ievietots: 12.10.2013

 www.baltic-ireland.ie, 11.10.2013., Inguna Mieze

Fiktīvās laulības ir plaši apspriests temats gan Īrijā, gan Latvijā. Bieži vien cilvēki ir pauduši ļoti kritisku viedokli par jaunajām sievietēm, kuras šādos „darījumos” ir iesaistījušās. Tomēr ne vienmēr šīs būtnes ir saltas aprēķinātājas un pašlabuma meklētājas, drīzāk līdz fiktīvajām laulībām viņas ir noveduši cilvēki, kas aukstasinīgi izmanto viņu naivumu, pieredzes trūkumu, dzīves apstākļus, sociālo stāvokli un dažkārt arī garīgās problēmas.

Ļoti daudzos gadījumos potenciālās fiktīvās līgavas ir gandrīz vēl bērni un nesaprot, ko dara, nemaz nerunājot par spēju izvērtēt savas rīcības iespējamās sekas. Viņas drīzāk ir upuri, kurus sava labuma gūšanai izmanto ne tikai trešo valstu pilsoņi, bet bieži vien arī radinieki vai draugi, kuri uzņēmušies vervētāju lomu.

Šoreiz stāsts būs par fiktīvo līgavu sociālajiem portretiem, kas, iespējams, ļaus līdzcilvēkiem, draugiem vai radiniekiem ieraudzīt šo situāciju mazliet citā gaismā.

Portāls vērsās vēstniecībā Īrijā, kurā jau vairākus gadus tiek veikts sociālais pētījums par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri iesaistās laulībās Īrijā un citās valstīs, lai trešo valstu pilsoņi saņemtu uzturēšanās atļaujas Īrijā. Pētījums jau vairākkārt ticis izmantots gan Latvijā, gan Īrijā dažādās institūcijās un aspektos, lai analizētu iemeslus šādu laulību slēgšanai un veicinātu fiktīvo laulību novēršanu nākotnē.

Latvijas vēstniecība Īrijā ir apkopojusi datus par 500 Latvijas pilsoņu sociālo stāvokli, kuras ir vērsušās vēstniecībā sakarā ar plānoto laulību kopš 2010.gada septembra, kad Īrijas Dzimtsarakstu departaments ieviesa vadlīnijas dzimtsarakstu nodaļām un ārvalstu līgavas tika nosūtītas uz attiecīgajām vēstniecībām, lai apliecinātu dzimšanas apliecību īstumu vai vērsušās vēstniecībā pēc konsulārās palīdzības un citu iemeslu dēļ, kas saistīti ar laulībām, kas noslēgtas ar trešo valstu pilsoņiem un uzturēšanās atļauju iegūšanu ES teritorijā.

Dati liecina, ka fiktīvajās laulībās galvenokārt iesaistās sievietes, tikai trīs vēstniecībā reģistrētajos gadījumos potenciālo fiktīvo laulību noslēdzēji bijuši vīrieši.

Līgavas vairumā gadījumu ir ārkārtīgi jaunas, statistika liecina, ka 104 valstspiederīgās personas stājušās laulībā pirms 20 gadu vecuma sasniegšanas, no tām 10 dzimušas 1993., bet 4 – 1994.gadā.

Ļoti daudzos gadījumos potenciālās līgavas bērnībā varējušas vien sapņot par normāliem apstākļiem un labu ģimeni, kas ļautu gūt pozitīvu attiecību pieredzi un vecāku mīlestību. 37 no viņām īsi pirms laulībām atbrīvotas no aizbildņa gādības vai sociālās aprūpes iestādes, 53 sievietēm viens vai abi vecāki miruši vēl bērnībā vai mātei un tēvam atņemtas aizgādības tiesības. 185 vēstniecības reģistrētajos gadījumos sievietes nāk no daudzbērnu ģimenēm, kuras pārsvarā ir mazturīgas vai pat nelabvēlīgas un kurās ir četri un vairāk bērnu, 9 gadījumos ģimenē bijuši 10 un vairāk bērnu.

Diemžēl ļoti bieži Īrijā slēgt laulības ar trešo valstu pilsoņiem ieradušās sievietes, kurām jau ir bērni, dažām pat 5 un 6. Pirms laulībām bērni bijuši 167 sievietēm, 28 dzemdējušas nepilngadīgā vecumā, viena no viņām – pat 14 gadu vecumā. 40 Latvijas pilsones bija atstājušas nepilngadīgos bērnus tuvinieku aprūpē Latvijā, nenokārtojot nepieciešamās formalitātes, savukārt 34 aprūpes/aizgādības tiesības uz bērnu jau bija atņemtas. 3 gadījumos Īrijā apprecētas grūtnieces dažus mēnešus pirms dzemdībām (bērniem norādīti citi tēvi), bet piecos gadījumos mātes laulības laikā ar trešās valsts pilsoni kā bērna tēvs norādīta cita persona.

Pēdējā gada laikā 4 gadījumos notiek pārbaudes par iespējami noslēgtu dubultlaulību, bet vēstniecība pieļauj, ka tādas būs vēl.

To, ka bieži vien šajos darījumos sievietes iesaista tieši radinieces, apliecina arī vēstniecības apkopotie dati. 29 gadījumos laulībā ar trešo valstu pilsoņiem stājušās māsas, no tiem 2 gadījumos – dvīnes, piecos gadījumos – trīs māsas, trijos gadījumos mātes un meitas, bet vairākos gadījumos arī citas radinieces.

Saskaņā ar vēstniecības datiem, līgavas pārstāv daudzus Latvijas reģionus, bet, ja neskaita Rīgu, kur dzīvesvieta bijusi 53 līgavām, pārliecinoši dominē pieci reģioni – Liepāja (40), Valmiera (30), Jelgava (27), Bauska (26) un Saldus (22). Kopumā pārliecinoši pārstāvēti ir vēl vismaz 17 Latvijas novadi.

Ja kādam šķiet – nu, cik var par to runāt, tad atļaušos apgalvot, ka var un vajag. Skaitļi ir pavisam lietišķi un sausi, bet aiz katra no tiem slēpjas kāda dzīve un kopējā aina atgādina bēdu ieleju. Runa ir par simtiem Latvijas sieviešu, kuras tiek izmantotas un piesmietas, pazemotas un nosodītas. Upuri, kas ir bez vainas vainīgie.

Pirmavots: http://baltic-ireland.ie/2013/10/26505/