Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Alūksnes ziņas: Fiktīvās laulības - kaķis maisā

Ievietots: 21.11.2014

  

 

Jauniete no Alūksnes: “Trešās valsts pilsonis, ar kuru man bija paredzēts precēties, apmaksāja biļeti no Latvijas uz Angliju.”

Fiktīvo laulību slēgšana skar arī Alūksnes un Apes novadu cilvēkus un arī no šiem novadiem sievietes izvēlas šādu naudas pelnīšanas veidu. Ne vienmēr, bet šāds darījums sevī ietver daudzus bīstamus faktorus – arī iespēju nokļūt cilvēku tirdzniecības tīklā. Taču, kas ir pats bīstamākais, cilvēki, kuri sievietēm piedāvā nopelnīt ar fiktīvajām laulībām nav tikai kādi attāli cilvēki. Viņi ir tepat, arī mūsu novadu robežās.

Pirms gada piedāvāja šādu iespēju

21 gadīgā jauniete no Alūksnes, kura vēlējās palikt anonīma, stāsta, ka arī viņa ir mēģinājusi slēgt fiktīvās laulības. “Man pirms gada piedāvāja šādu iespēju, sakot, ka tā var nopelnīt un tas ir droši. No sākuma man draudzene piedāvāja vai es vēlos dzīvot kopā ar trešās valsts pilsoni Anglijā. Viņa teica, ka man par to būs nodrošināta dzīve un man tas likās neticami. Tajā laikā man bija arī naudas grūtības un es izdomāju, ka varētu pamēģināt, jo man teica, ka nebūs jāprecās, bet būs jādzīvo kopā bez seksuālām attiecībām. Šī meitene sazinājās ar puisi Anglijā, kurš šādas lietas kārto. Puisis bija no kāda Alūksnes novada pagasta. Viņš pateica, ka būs gan jāprecās, bet tas nekur Latvijā neuzrādīšoties. Laulības tiks slēgtas Anglijā, man arī nebūs jādzīvo kopā ar šo vīrieti pēc laulībām. Trešās valsts pilsonis, ar kuru man bija paredzēts precēties, apmaksāja biļeti no Latvijas uz Angliju. Puisis, kurš šīs lietas kārtoja man arī teica, ka tad, kad es apprecēšos, saņemšu daļu naudas, bet otru daļu kad visi dokumenti būs nokārtoti. Kopumā tas būtu 3000 angļu mārciņu. Nauda no darījuma tiktu gan man, gan puisim, kurš nokārtoja to, ka es ierodos slēgt fiktīvās laulības un daļa naudas tiktu arī meitenei, kura mani ieteica šim puisim. Dīvaini skan, bet fiktivīvo laulību iespēju man piedāvāja draudzene, tā kā nav tā, ka šādus piedāvājumus var dzirdēt tikai no svešiniekiem vai kaut kādiem vervētājiem,” stāsta jauniete.

Devos mājās bez naudas, bet ar lielu pieredzi

Anglijā viņu sagaidījis puisis no Alūksnes novada, kurš vēlāk viņu iepazīstināja ar trešās valsts pilsoni, kurš bija pakistānietis. “Pakistānietim bija 26 gadi. Iepazināmies un sāku dzīvot pie viņa mājās. Mums bija vienam par otru jāuzzina dažādas lieas, kas patīk, kas nē, lietas par ģimeni un arī jāizdomā stāsts, kā iepazināmies. Tas viss bija tāpēc, ka pirms laulību slēgšanas ir jāiet uz interviju, kurā uzdod dažādus jautājumus. Sākām iepazīt viens otru un viss no sākuma bija normāli. Man bija arī drošības sajūta, jo es katru dienu varēju sazināties ar to puisi, kurš šīs laulības izkārtoja. Viņš teica, ka, ja kaut kas nav kārtībā, lai viņam obligāti zvanu. Tā kā nebija tā, ka viņš piedāvātu fiktīvo laulību iespēju un vēlāk neliktos ne zinis. Pagāja trīs mēneši un es sapratu, ka es tomēr negribu slēgt šādas fiktīvās laulības, jo nebija tā, ka es baidītos, bet šīs pakistānietis sāka pieprasīt no manis vairāk uzmanības. No darījuma tas kļuva par ko neomulīgāku. Viņš prasīja pavadīt kopā vairāk laika, bet seksuāli neuzmācās. Es tik un tā nolēmu tomēr neslēgt laulības un arī pats pakistānietis saprata, ka tagad nevēlas ko tādu darīt. Viņam likās, ka es varētu viņu šantažēt un, ka darījums neizvērstos, kā viņš plānoja. Gribēju atgriezties, bet pase bija pie šī pakistāņa,” stāsta alūksniete. Sazinoties ar puisi, kurš šo darījumu kārtoja jaunietei izdevās atgūt pasi. Pakistānietim samaksāja par meitenes aviobiļetēm un tad pase tika atdota. “Devos mājās bez naudas, bet ar lielu pieredzi. Neapgalvoju, ka nekad vairs neizmantotu tādu iespēju. Nevaru to apgalvot. Domāju, ka tā ir viegla iespēja iegūt naudu. Man banka sūtīja pirmstiesas brīdinājumus par neomaksātu kredītu un tāpēc es pat neiedziļinājos, kādas var būt sekas fiktīvajām laulībām, man tas šķita gana drošs veids, kā izkļūt no parādiem. Man pazīstamas alūksnietes jau bija stājušās fiktīvajās laulībās un viņām nebija nekādu problēmu. Pēc kāzām viņas dzīvoja savu dzīvi, ar vīru nevajadzēja pat satikties. Biju tikai televīzijā dzirdējusi gadījumus, ka šādā veidā var kļūt arī par upuri cilvēku tirdzniecībai, bet manu paziņu pieredze bija pozitīva, tāpēc par to pat neaizdomājos,” stāsta jauniete. Viņa atzīst, ka pazīst četras jaunietes no Alūksnes novada, kuras ir slēgušas fiktīvās laulības ar trešās valsts pilsoņiem Anglijā.

Upuri arī no Alūksnes

2010. gadā biedrība “Patvērums “Drošā māja”” sniedza palīdzību 16 cilvēktirdzniecībā cietušām personām, no kurām 10 cietušas tieši no fiktīvām laulībām. Rīga, Jūrmala, Jelgava, Saldus, Valmieras, Limbažu, Alūksnes, Tukuma, Neretas, Brocēnu novads – tās ir vietas, no kurām nākuši upuri 210.gadā. Prostitūcijā iesaistītas piecas sievietes, par darba tirdzniecību tika runāts divos gadījumos. Fiktīvo laulību upuru vidējais profils šobrīd ir 23–28 gadus vecas pilsētnieces, kam ir vidējā vai augstākā izglītība, neprecējušās, ir bērni vai arī kuras atrodas gaidībās. Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka 2009. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 – ar Indijas, 20 – ar Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem. Savukārt 2010. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 143 laulības ar Pakistānas, 37 – ar Indijas, 17 – ar Bangladešas, 11 – ar Nigērijas pilsoņiem.  Pēc biedrības “Patvērums “Drošā māja” apkopotās 2014. gada statistikas - no janvāra līdz augustam biedrības speciālisti reģistrējuši 140 gadījumus, kad cilvēki vērsušies pēc konsultācijām saistībā ar cilvēktirdzniecību. No tiem 41 reize informācija sniegta par fiktīvajām laulībām, 11 par piespiedu darbu, 3 par seksuālās ekspluatācijas gadījumiem. Skaidrojoša informācija sniegta 85 reizes. Visbiežāk par gadījumiem ziņojusi pati persona – 86 reizes, cita persona vai organizācija – 48 reizes, 6 gadījumos par pārkāpumiem ziņojušas vēstniecības. 

2014. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus "Patvērums "Drošā māja"" sniegusi 31 personai (3 vīriešiem un 28 sievietēm) no tām 12 valsts programmā iekļautas 2013.gadā, bet 19 – 2014.gadā. 21 persona ir cietusi no fiktīvām laulībām, 9 no piespiedu darba, 1 persona - no seksuālas ekspluatācijas. 

Iespēja zvanīt uz diennakts Uzticības tālruni cilvēktirdzniecības mazināšanai*

Ikvienam ir iespēja zvanīt arī uz “Patvēruma “Drošā māja”” Uzticības tālruni: 28612120, kurš darbojas visu diennakti, kā arī brīvdienās. Uzticības tālruņa operatori atzīst, ka visbiežāk cilvēki zvana sakarā ar darba jautājumiem, kurus varētu noskaidrot arī valsts institūcijās, taču cilvēki izvēlas labāk zvanīt uz anonīmo Uzticības tālruni. Uz Uzticības tālruni var zvanīt arī jebkurā gadījumā, kad rodas aizdomas par cilvēku tirdzniecību vai arī vervēšanu fiktīvajām laulībām.

Šī gada 10 mēnešos iedzīvotāji šo iespēju ir izmantojuši jau 169 reizes.

Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa informē, ka nav bijis tādu gadījumu, kad Alūksnes novada Sociālajā dienestā vērstos kāds, kurš būtu cietis no fiktīvajām laulībām vai cilvēku tirdzniecības, taču aicina šādos gadījumos vērsties pēc palīdzības, ja tā ir nepieciešama. “Ja cilvēks šādā veidā ir cietis, droši var nākt arī pie mums un kopīgi meklēsim risinājumu situācijai,” saka R.Kalniņa.

Uzturēšanās atļauja anulējama, ja laulātie nedzīvo kopā

Eiropas migrācijas tīkla veiktais pētījums 2012.gadā liecina par to, ka ik gadu vidēji 30% no visām izsniegtajām uzturēšanās atļaujām Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtas saistībā ar ģimenes apvienošanos. Pašlaik visā Eiropas Savienībā tiek konstatēti aizvien vairāk tādi gadījumi, kad trešās valsts pilsoņi ļaunprātīgi izmantojot tiesības uz ģimenes apvienošanos, pieprasa likumīgas tiesības uzturēties Eiropas Savienībā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumi par atteikumu piešķirt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz aizdomām par to, ka noslēgtā laulība ir fiktīva, vairumā gadījumu tiek pārsūdzēti tiesā. Savukārt tiesu praksē primāri pieņemts uzskatīt, ka laulība nav uzskatāma par fiktīvu, lai secinātu, ka laulība ir fiktīva, nepieciešami apstiprināti pierādījumi, tādejādi ievērojot personas tiesības uz ģimenes dzīvi un cilvēktiesības. Tiesa uzskata, lai pilnībā novērtētu, vai laulība ir fiktīva, jāsniedz laulātajiem iespēja īstenot kopdzīvi, piešķirot uzturēšanās atļauju. Lai gan Imigrācijas likums nosaka, ka uzturēšanās atļauja ir anulējama, ja laulātie nedzīvo kopā vai arī tiem nav kopīga mājsaimniecība, kompetentām iestādēm ir grūti pierādīt šo faktu un līdz ar to arī anulēt trešās valsts pilsonim izsniegto uzturēšanās atļauju. pmlpŠobrīd Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas sankcijas personām par fiktīvo laulību organizēšanu vai dalību tajās. Sods ir piemērojams gadījumos, kad līdzās fiktīvo laulību noslēgšanai noziegumā saskatāmas citu noziedzīgu nodarījumu pazīmes, piemēram, cilvēku tirdzniecība. Šobrīd Krimināllikums paredz sodu par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, savukārt, lai precizētu minētās normas, ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Minētais likumprojekts paredz sankcijas arī gadījumos, kad persona ļaunprātīgi ir nodrošinājusi iespēju iegūt likumīgas tiesības uzturēties ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Virse informē, ka krminālā atbildība var tikt piemērota arī sievietei, kura stājas fiktīvajās laulībās. “Bieži vien sievietes nezina uz ko parakstās, viņām piesola naudas summu un apsola, ka ar šo vīrieti nebūs jāiesaistās attiecībās, taču šīs sievietes nenojauš, ka stājoties šādās laulībās pastāv cilvēku tirdzniecības risks, kā arī vīrietis, kurš par darījumu samaksājis, var uztvert sievieti kā savu īpašumu. Dzīvē ir bijuši gadījumi, kad sieviete stājusies fiktīvās laulībās citā valstī, tad atgriezusies un uzsākusi citas attiecības, kurās piedzimis bērns, bet fiktīvajam vīram uz šo bērnu ir tiesības. Fiktīvajām laulībām ir daudz smagu seku par kuurām sākumā pat neiedomājas,” uzsver S.Virse.

“Gribēju atgriezties, bet pase bija pie pakistāņa.” (Kāda alūksniete, kura devās noslēgt fiktīvās laulības Anglijā)

Faktu rāmis:

Kāds gadījums šogad Latvijā:

Latvijas Republikas Prokuratūras Preses sekretāre Aiga Eiduka informē, ka Bauskas rajona prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēts vīrietis par to, ka viņš veica darbības, lai ļaunprātīgi nodrošinātu trešo valstu pilsoņiem iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties citā Eiropas Savienības dalībvalstī, slēdzot fiktīvas laulības. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais vīrietis iepazinās ar kādu personu, kura nodarbojas ar fiktīvo laulību organizēšanu ārzemēs un kurš arī piedāvāja iespēju nopelnīt naudu 1422,87 eiro apmērā, par vienu sievieti, kuru sameklētu un, kura piekristu doties uz Lielbritāniju, lai slēgtu fiktīvu laulību ar trešo valstu pilsoņiem. Apsūdzētais satika trīs savas paziņas un vienu izmeklēšanas eksperimenta veicēju, kuras piekrita doties uz Lielbritāniju, lai slēgtu fiktīvas laulības. Viņām tika izskaidrots par apstākļiem, kādos viņām būs jādzīvo, kā arī par to, ka divus mēnešus pēc fiktīvo laulību slēgšanas viņām būs jādzīvo topošā vīra mājā. Par fiktīvo laulību noslēgšanu katrai meitenei tika piedāvāts nopelnīt 1422,87 eiro. Tomēr ierodoties Lielbritānijā, visas meitenes pārdomāja reģistrēt fiktīvās laulības, lai tādā veidā dotu iespēju trešo valstu pilsoņiem likumīgi iegūt tiesības uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstīs, un atgriezās Latvijā. Savukārt izmeklēšanas eksperimenta veicēju līdz Lielbritānijai aizvest neizdevās, jo nelikumīgās darbības pārtrauca policijas darbinieki. Apsūdzētā persona pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 285.panta otrās daļas, 15.panta ceturtās daļas. Lieta izskatīšanai nodota Bauskas rajona tiesai. (Avots: Latvijas Republikas Prokuratūras informācija.)

Uz kurieni visbiežāk dodas slēgt fiktīvās laulības?

Noslēgto fiktīvo laulību skaita ziņā dominē Īrija un Lielbritānija. Fiktīvo laulību popularitāti šajās valstīs izskaidro vairāki faktori: liberālā pieeja gan laulību reģistrācijai, gan laulības pārbaudei pēc tās noslēgšanas. Šīs valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis, bet nav Šengenas zonas dalībvalstis; tās ir salīdzinoši lielas trešo valstu izcelsmes iedzīvotāju kopienas, kuras nodrošina atbalstu fiktīvajām laulībām, piemēram, vervējot. Šie faktori mijiedarbojas ar to, ka uz šīm valstīm meklējot darba iespējas dodas Latvijas pilsones, kas labprātīgi piekrīt vai arī tiek maldinātas un piespiestas stāties laulībā ar trešās valsts pilsoņiem, tādējādi atvieglojot trešās valsts pilsoņu iekļūšanu Eiropas Savienībā un Šengenas zonā. (Avots: https://www.patverums-dm.lv/lv/fiktivas-laulibas)

Foto: Ne vienmēr laulības ir skaistākais dzīves mirklis divu cilvēku attiecībās. Fiktīvo laulību gadījumā laulības ir kā kaķis maisā, jo vieniem šāda laulība nav nekas cits, kā vien iespēja nopelnīt, bet citiem šāds solis var beigties ar nokļūšanu cilvēku tirdzniecības valgos un vardarbību.

*Uzticības tālrunis cilvēktirdzniecības mazināšanai izveidots projekta „Biedrības „Patvērums „Drošā māja”” darbības atbalsta programma cilvēku tirdzniecības mazināšanai Latvijā” ietvaros, ko finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts. Vairāk par EEZ finanšu instrumenta programmu "NVO fonds" lasiet šeit  EEZ Finanšu instrumenta mājas lapa Latvijā: http://www.eeagrants.lvEEZ Finanšu instrumenta oficiālā mājas lapa: http://www.eeagrants.org Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

Foto: Diāna Lozko

Raksta autors: Diāna Lozko, papildināja Rasa Saliņa