VESELĪBAS APRŪPE
VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA LATVIJĀ UN TĀS PIEEJAMĪBA
Stacionāros un ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā nodrošina valsts, pašvaldību, privātās institūcijas un pašnodarbināti ārsti. Valsts nosaka obligātās prasības ārstniecības iestādēm un regulē to darbību. Privātās veselības aprūpes institūcijas piedāvā augstākas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus un lielāku pakalpojumu izvēles brīvību pacientam.
Saskaņā ar Latvijas tiesisko regulējumu Latvijā valsts garantēto medicīnisko palīdzību var saņemt (1) Latvijas pilsoņi, (2) Latvijas nepilsoņi, (3) ES dalībvalstu, EEZ valstu un Šveices pilsoņi, kuri Latvijā uzturas sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļi, (4) ārvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, (5) bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, (6) aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.
Ārvalstnieki, kuri Latvijā ierodas no valsts, kas nav ES un EEZ valsts vai Šveices pilsoņi un Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju (turpmāk tekstā - ārvalstnieki), tajā skaitā bērni, nevar saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību! Veselības aprūpes pakalpojumi šai ārvalstnieku grupai ir jāapmaksā pašiem vai jāizmanto privātā veselības apdrošināšana!
Turpretim Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto grūtnieču aprūpi un dzemdību palīdzību ir tiesības saņemt bez maksas.
Latvijā saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams tikai ārstniecības iestādēs, kuras noslēgušas līgumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras nodaļām.
Veselības aprūpes sistēmu Latvijā var iedalīt trīs līmeņos:
(1) Primārā veselības aprūpe. Šajā līmenī pacientam ir pirmā saskare ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju. Primāro veselības aprūpi sniedz ģimenes ātri, pediatri, māsiņas, ārstu palīgi, vecmāte un zobārsti. Primārās veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs var būt neatkarīgs (privāts) pakalpojuma sniedzējs vai strādāt privātā vai publiskā ambulatorajā veselības aprūpes iestādē.
Ģimenes ārsts kopā ar sertificētu māsu vai sertificētu ārsta palīgu nodrošina pacienta veselības aprūpi ģimenes ārsta prakses vietā un pacienta dzīvesvietā. Lai saņemtu valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai diagnostisko izmeklējumu, maksājot tikai pacienta iemaksu (5 LVL), nepieciešams ģimenes ārsta vai cita ārsta speciālista nosūtījums. Katrs iedzīvotājs var būt reģistrēts tikai pie viena ģimenes ārsta. Reģistrēšanās pie ārsta var notikt gan ārsta darba vietā, gan pie pacienta mājās, ja ārsts ir ieradies mājas vizītē. Tā kā ārvalstnieki nevar saņemt valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus, viņiem nav obligāti jāreģistrējas pie viena noteikta ģimenes ārsta.
Ja par veselības aprūpes pakalpojumiem maksā privāti vai apdrošināšanas sabiedrība, personai ir brīvas iespējas izvēlēties, pie kura ārsta un kurā institūcijā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat ārvalstnieks var uzreiz griezties pie ārsta-speciālista bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Samaksa par pakalpojumu privāta apmeklējuma gadījumā var būt atšķirīga katrā institūcijā un atšķirīga par dažādu speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem. Samaksa par speciālista konsultāciju ir aptuveni 15 līdz 40 LVL.
Piesakot savu vizīti pie ārsta, pārliecinieties, vai ārsts ar Jums var sarunāties Jums saprotamā valodā. Ne visi ārsti Latvijā var sniegt savu konsultāciju vairākās svešvalodās!
Populārākie veselības centri primāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un ārstu speciālistu apmeklēšanai ir: Veselības centrs 4 (www.vc4.lv ), Medicīnas sabiedrība ARS (www.ars-med.lv ), Rakstnieku poliklīnika (www.poliklinika.lv ).
(2) Sekundārā veselības aprūpe ir specializēta ambulatorā un stacionārā veselības aprūpe, kas orientēta uz neatliekamu, akūtu vai plānveida veselības aprūpi. Šos pakalpojumus sniedz valsts, pašvaldību un privātās institūcijas.
Tiesības nosūtīt pacientu uz stacionāru plānveida ārstēšanai ir primārās aprūpes ārstam vai speciālistam, pie kura pacientu ir nosūtījis primārās aprūpes ārsts. Stacionārā palīdzība ir par maksu. Uzturēšanās slimnīcā vienu dienu Latvijā maksā aptuveni 25 - 45 LVL. Šajā cenā ietilpst palāta, ēdināšana, medikamenti, atsevišķās slimnīcās arī laboratorijas analīzes un izmeklējumi; šajā cenā nav iekļauti ārstu-speciālistu pakalpojumi un ārstniecība.
(3) Augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju.
Ārvalstniekiem un viņu bērniem, kuri Latvijā ierodas no valsts, kas nav ES vai EEZ dalībvalsts vai Šveice un Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi ir jāapmaksā pašam vai veselības apdrošināšanas kompānijai, kurā persona ir apdrošināta.
Izņēmums ir Ukrainas pilsoņi un Krievijas pensionāri, kuri neatliekamo medicīnisko palīdzību var saņemt par brīvu saskaņā ar starpvaldību līgumā noteiktu vienošanos.
Latvijā, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību jāzvana pa tālruni 03 vai 112!
Lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību Jums var lūgt uzrādīt veselības apdrošināšanas polisi. Lai nepieciešamības gadījumā varētu polisi uzrādīt ārstam, lūdzu nēsājiet to līdzi!
VESELĪBAS APDROŠINĀŠANA
Latvijas tiesiskais regulējums noteic (MK noteikumi Nr.591 ”Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi”, pieņemti 2008.gada 28. jūlijā), ka ārvalstniekam ir tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā. Veselības apdrošināšanas polise jāuzrāda, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju.
Veselības apdrošināšanas polise, lai saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, nav nepieciešama personām, kas (1) pieprasa pastāvīgo uzturēšanās atļauju, (2) ir ģimenes loceklis Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim, kura uzturēšanās mērķis Latvijas Republikā ir saistīts ar nodarbinātību, pašnodarbinātas personas aktivitātēm vai pakalpojumu sniegšanu.
VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMA LATVIJĀ UN TĀS PIEEJAMĪBA
Stacionāros un ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā nodrošina valsts, pašvaldību, privātās institūcijas un pašnodarbināti ārsti. Valsts nosaka obligātās prasības ārstniecības iestādēm un regulē to darbību. Privātās veselības aprūpes institūcijas piedāvā augstākas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumus un lielāku pakalpojumu izvēles brīvību pacientam.
Saskaņā ar Latvijas tiesisko regulējumu Latvijā valsts garantēto medicīnisko palīdzību var saņemt (1) Latvijas pilsoņi, (2) Latvijas nepilsoņi, (3) ES dalībvalstu, EEZ valstu un Šveices pilsoņi, kuri Latvijā uzturas sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļi, (4) ārvalstnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, (5) bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, (6) aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.
Ārvalstnieki, kuri Latvijā ierodas no valsts, kas nav ES un EEZ valsts vai Šveices pilsoņi un Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju (turpmāk tekstā - ārvalstnieki), tajā skaitā bērni, nevar saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību! Veselības aprūpes pakalpojumi šai ārvalstnieku grupai ir jāapmaksā pašiem vai jāizmanto privātā veselības apdrošināšana!
Turpretim Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem apmaksāto grūtnieču aprūpi un dzemdību palīdzību ir tiesības saņemt bez maksas.
Latvijā saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams tikai ārstniecības iestādēs, kuras noslēgušas līgumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras nodaļām.
Veselības aprūpes sistēmu Latvijā var iedalīt trīs līmeņos:
(1) Primārā veselības aprūpe. Šajā līmenī pacientam ir pirmā saskare ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju. Primāro veselības aprūpi sniedz ģimenes ātri, pediatri, māsiņas, ārstu palīgi, vecmāte un zobārsti. Primārās veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs var būt neatkarīgs (privāts) pakalpojuma sniedzējs vai strādāt privātā vai publiskā ambulatorajā veselības aprūpes iestādē.
Ģimenes ārsts kopā ar sertificētu māsu vai sertificētu ārsta palīgu nodrošina pacienta veselības aprūpi ģimenes ārsta prakses vietā un pacienta dzīvesvietā. Lai saņemtu valsts apmaksātu ārsta speciālista konsultāciju vai diagnostisko izmeklējumu, maksājot tikai pacienta iemaksu (5 LVL), nepieciešams ģimenes ārsta vai cita ārsta speciālista nosūtījums. Katrs iedzīvotājs var būt reģistrēts tikai pie viena ģimenes ārsta. Reģistrēšanās pie ārsta var notikt gan ārsta darba vietā, gan pie pacienta mājās, ja ārsts ir ieradies mājas vizītē. Tā kā ārvalstnieki nevar saņemt valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus, viņiem nav obligāti jāreģistrējas pie viena noteikta ģimenes ārsta.
Ja par veselības aprūpes pakalpojumiem maksā privāti vai apdrošināšanas sabiedrība, personai ir brīvas iespējas izvēlēties, pie kura ārsta un kurā institūcijā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat ārvalstnieks var uzreiz griezties pie ārsta-speciālista bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Samaksa par pakalpojumu privāta apmeklējuma gadījumā var būt atšķirīga katrā institūcijā un atšķirīga par dažādu speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem. Samaksa par speciālista konsultāciju ir aptuveni 15 līdz 40 LVL.
Piesakot savu vizīti pie ārsta, pārliecinieties, vai ārsts ar Jums var sarunāties Jums saprotamā valodā. Ne visi ārsti Latvijā var sniegt savu konsultāciju vairākās svešvalodās!
Populārākie veselības centri primāro veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai un ārstu speciālistu apmeklēšanai ir: Veselības centrs 4 (www.vc4.lv ), Medicīnas sabiedrība ARS (www.ars-med.lv ), Rakstnieku poliklīnika (www.poliklinika.lv ).
(2) Sekundārā veselības aprūpe ir specializēta ambulatorā un stacionārā veselības aprūpe, kas orientēta uz neatliekamu, akūtu vai plānveida veselības aprūpi. Šos pakalpojumus sniedz valsts, pašvaldību un privātās institūcijas.
Tiesības nosūtīt pacientu uz stacionāru plānveida ārstēšanai ir primārās aprūpes ārstam vai speciālistam, pie kura pacientu ir nosūtījis primārās aprūpes ārsts. Stacionārā palīdzība ir par maksu. Uzturēšanās slimnīcā vienu dienu Latvijā maksā aptuveni 25 - 45 LVL. Šajā cenā ietilpst palāta, ēdināšana, medikamenti, atsevišķās slimnīcās arī laboratorijas analīzes un izmeklējumi; šajā cenā nav iekļauti ārstu-speciālistu pakalpojumi un ārstniecība.
(3) Augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildus kvalifikāciju.
Ārvalstniekiem un viņu bērniem, kuri Latvijā ierodas no valsts, kas nav ES vai EEZ dalībvalsts vai Šveice un Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi ir jāapmaksā pašam vai veselības apdrošināšanas kompānijai, kurā persona ir apdrošināta.
Izņēmums ir Ukrainas pilsoņi un Krievijas pensionāri, kuri neatliekamo medicīnisko palīdzību var saņemt par brīvu saskaņā ar starpvaldību līgumā noteiktu vienošanos.
Latvijā, lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību jāzvana pa tālruni 03 vai 112!
Lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību Jums var lūgt uzrādīt veselības apdrošināšanas polisi. Lai nepieciešamības gadījumā varētu polisi uzrādīt ārstam, lūdzu nēsājiet to līdzi!
VESELĪBAS APDROŠINĀŠANA
Latvijas tiesiskais regulējums noteic (MK noteikumi Nr.591 ”Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi”, pieņemti 2008.gada 28. jūlijā), ka ārvalstniekam ir tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā. Veselības apdrošināšanas polise jāuzrāda, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju.
Veselības apdrošināšanas polise, lai saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, nav nepieciešama personām, kas (1) pieprasa pastāvīgo uzturēšanās atļauju, (2) ir ģimenes loceklis Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim, kura uzturēšanās mērķis Latvijas Republikā ir saistīts ar nodarbinātību, pašnodarbinātas personas aktivitātēm vai pakalpojumu sniegšanu.
- Pieprasot vīzu vai uzturēšanās atļauju, polisē norādītais minimālais apdrošinātāja atbildības limits apdrošināšanas periodā nedrīkst būt mazāks par LVL 30 000.
- Polises derīguma termiņš nedrīkst būt mazāks par paredzamo ārzemnieka uzturēšanās termiņu Latvijas Republikā vai Latvijas Republikas un vienas vai vairāku citu Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā.
Polisei ir jāgarantē vismaz šādi veselības aprūpes pakalpojumi:
- Neatliekamā medicīniskā palīdzība.
- Dzīvībai vai veselībai bīstama kritiska stāvokļa ārstēšana stacionārā.
- Transportēšana uz tuvāko ārstniecības iestādi abos iepriekšminētajos gadījumos.
- Transportēšana nogādāšanai atpakaļ izcelsmes valstī smagas slimības vai nāves gadījumā.
Pirms iegādājaties veselības apdrošināšanas polisi noskaidrojiet apdrošināšanas kompānijā, kādus veselības aprūpes pakalpojumus tā sedz un kā jārīkojas polises izmantošanas gadījumā. Latvijā vairākas apdrošināšanas kompānijas piedāvā veselības apdrošināšanas polisi ārvalstniekam, piemēram, kompānijas „Gjensidige Baltic” un „BTA”, kas sedz tikai „Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumos” paredzētos un augstāk minētos veselības aprūpes pakalpojumus, bet nesedz ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus.
Šobrīd Latvijā tikai viena veselības apdrošināšanas kompānija „If” (www.if.lv) ārvalstniekam, kuram jau ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, piedāvā privāto veselības apdrošināšanas polisi, kas sedz arī ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus.
Veselības aprūpes pakalpojumu ģeogrāfiskā pieejamība
Primāros veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā var saņemt katrā pašvaldībā. Sekundāro veselības aprūpes un augsti specializētos veselības aprūpes pakalpojumus galvenokārt var saņemt lielākajās Latvijas pilsētas.
Mazajās pašvaldībās nereti ir slikta sabiedriskā transporta infrastruktūra, lai ērti nokļūtu uz veselības aprūpes institūciju; sabiedriskā transporta satiksmes ierobežojumu dēļ iedzīvotājiem, apmeklējot institūcijas, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus, var nebūt iespējams nokļūt mājās tajā pašā dienā. Lai novērstu šo ierobežojumu bieži pašvaldības apmaksā transportu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, lai tie varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, vai arī nodrošina ārsta vizīti mājās pie pacienta.
Lielākās specializētās bērnu daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā atrodas Rīgā un tā ir Bērnu slimnīca Torņakalnā un Bērnu slimnīca Gaiļezerā.
Bērnu slimnīca Torņakalnā
Slimnīcas informatīvais tālrunis:+371 67064400
Neatliekamās palīdzības tālrunis: +371 67064499
Bērnu Slimnīcas Torņakalnā poliklīnika
Reģistratūras tālr.: +371 67064461, +371 67064462
Adrese: Vienības gatve 45, Rīga, LV – 1004
Bērnu slimnīca Gaiļezerā
Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas tālrunis: + 371 67536758
Bērnu slimnīcas Gaiļezerā poliklīnika
Reģistratūras tālr.: +371 67536405
Adrese: Juglas iela 20, Rīga, LV-1079
Pacienta tiesības: sūdzības par nekvalitatīvi sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem
Latvijas Ārstniecības likums noteic, ka pacientam ir tiesības viņam saprotamā veidā saņemt no ārsta informāciju par savas slimības diagnozi, savu izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm, prognozi un ārstēšanas procesu. Tāpat pacientam ir tiesības pilnībā vai daļēji atteikties no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas, to apliecinot ar parakstu. Šis likums garantē arī pacienta tiesības saņemt informāciju par veselības aprūpes kvalitāti.
Sūdzības par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti Jūs varat iesniegt Veselības Inspekcijai. Inspekcija aizstāv pacientu intereses, izskata sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus veselības aprūpes jomā un soda nekvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.
Veselības inspekcija
Klijānu iela 7
Rīga LV-1012
Tālrunis: +371 67819671
Fakss: +371 67819672
e-pasts: vi@vi.gov.lv
www.vi.gov.lv
Sūdzības par pārkāpumiem veselības aprūpes jomā iesniedziet arī Tiesībsarga birojam.
Tiesībsarga birojs
Baznīcas iela 25
Rīgā, LV-1010
Tālr.: 67686768
Fakss: 67244074
tiesibsargs@tiesibsargs.lv
www.tiesibsargs.lv
Veselības aprūpes NVO
Latvijā darbojas vairākas nevalstiskās organizācijas, kas veselības jomā strādā ar sabiedrības grupām, kam ir veselības problēmas, aizstāvot to tiesības un intereses.
Šobrīd Latvijā tikai viena veselības apdrošināšanas kompānija „If” (www.if.lv) ārvalstniekam, kuram jau ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, piedāvā privāto veselības apdrošināšanas polisi, kas sedz arī ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus.
Veselības aprūpes pakalpojumu ģeogrāfiskā pieejamība
Primāros veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā var saņemt katrā pašvaldībā. Sekundāro veselības aprūpes un augsti specializētos veselības aprūpes pakalpojumus galvenokārt var saņemt lielākajās Latvijas pilsētas.
Mazajās pašvaldībās nereti ir slikta sabiedriskā transporta infrastruktūra, lai ērti nokļūtu uz veselības aprūpes institūciju; sabiedriskā transporta satiksmes ierobežojumu dēļ iedzīvotājiem, apmeklējot institūcijas, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus, var nebūt iespējams nokļūt mājās tajā pašā dienā. Lai novērstu šo ierobežojumu bieži pašvaldības apmaksā transportu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, lai tie varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, vai arī nodrošina ārsta vizīti mājās pie pacienta.
Lielākās specializētās bērnu daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā atrodas Rīgā un tā ir Bērnu slimnīca Torņakalnā un Bērnu slimnīca Gaiļezerā.
Bērnu slimnīca Torņakalnā
Slimnīcas informatīvais tālrunis:+371 67064400
Neatliekamās palīdzības tālrunis: +371 67064499
Bērnu Slimnīcas Torņakalnā poliklīnika
Reģistratūras tālr.: +371 67064461, +371 67064462
Adrese: Vienības gatve 45, Rīga, LV – 1004
Bērnu slimnīca Gaiļezerā
Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas tālrunis: + 371 67536758
Bērnu slimnīcas Gaiļezerā poliklīnika
Reģistratūras tālr.: +371 67536405
Adrese: Juglas iela 20, Rīga, LV-1079
Pacienta tiesības: sūdzības par nekvalitatīvi sniegtiem veselības aprūpes pakalpojumiem
Latvijas Ārstniecības likums noteic, ka pacientam ir tiesības viņam saprotamā veidā saņemt no ārsta informāciju par savas slimības diagnozi, savu izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, kā arī par citām ārstēšanas metodēm, prognozi un ārstēšanas procesu. Tāpat pacientam ir tiesības pilnībā vai daļēji atteikties no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas, to apliecinot ar parakstu. Šis likums garantē arī pacienta tiesības saņemt informāciju par veselības aprūpes kvalitāti.
Sūdzības par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti Jūs varat iesniegt Veselības Inspekcijai. Inspekcija aizstāv pacientu intereses, izskata sūdzības, iesniegumus un priekšlikumus veselības aprūpes jomā un soda nekvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.
Veselības inspekcija
Klijānu iela 7
Rīga LV-1012
Tālrunis: +371 67819671
Fakss: +371 67819672
e-pasts: vi@vi.gov.lv
www.vi.gov.lv
Sūdzības par pārkāpumiem veselības aprūpes jomā iesniedziet arī Tiesībsarga birojam.
Tiesībsarga birojs
Baznīcas iela 25
Rīgā, LV-1010
Tālr.: 67686768
Fakss: 67244074
tiesibsargs@tiesibsargs.lv
www.tiesibsargs.lv
Veselības aprūpes NVO
Latvijā darbojas vairākas nevalstiskās organizācijas, kas veselības jomā strādā ar sabiedrības grupām, kam ir veselības problēmas, aizstāvot to tiesības un intereses.
- Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons, http://www.apeirons.lv/ (informācija pieejama angļu, latviešu, krievu, vācu, itāļu valodā)
- Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība, http://www.leikemija.lv/
- Latvijas Diabēta asociācija, http://www.diabets-asoc.lv/ (informācija pieejama latviešu, angļu un krievu valodā)
- Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENO, http://www.sustento.lv/ (informācija pieejama angļu, latviešu valodā)
- Latvijas Neredzīgo biedrība, http://www.lnbrc.lv/ (informācija pieejama latviešu un angļu valodā)
- Latvijas Nedzirdīgo savienība, http://www.lns.lv/ (informācija pieejama latviešu, angļu un krievu valodā)
- Organizācija Glābiet bērnus, http://www.rnc-rtb.lv/ (informācija pieejama latviešu, angļu un krievu valodā)
Izmantotie normatīvie dokumenti
- 12.06.1997. likums „Ārstniecības likums” spēkā ar 01.10.1997., ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 01.07.2009.
- MK 28.07.2008. noteikumi nr. 591 "Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi" spēkā ar 01.08.2008.
latviski
english
по-русски
