Uzņemšana

UZTURĒŠANĀS LATVIJĀ: VĪZAS un UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS

Ārzemnieks, kurš Latvijā ierodas no valsts, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās Zonas valsts un Šveice (turpmāk tekstā - ārzemnieks), Latvijā var uzturēties ar vīzu vai uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļauja ārzemniekam ir nepieciešama tādā gadījumā, ja viņš/a vēlas Latvijā uzturēties ilgāk kā 90 dienas pusgada laikā. Ja ārzemnieks Latvijā plāno uzturēties mazāk kā 90 dienas pusgada laikā, tad viņš/a Latvijā var uzturēties ar vīzu. Tomēr ir situācijas, kad ārzemniekam, plānojot Latvijā īslaicīgu nodarbinātību, ir nepieciešama uzturēšanās atļauja arī tad, ja uzturēšanās Latvijā ir īsāka par 90 dienām.

VĪZAS

Atsevišķu trešo valstu pilsoņi Latvijā var ieceļot bez vīzas. Informāciju par valstīm, kuru valsts piederīgie Latvijā var ieceļot bez vīzas, meklējiet http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/vizas_ielug/valstis.html

Vīzu iebraukšanai Latvijā var saņemt Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir Latvijas valsts interesēs, nepārvaramas varas vai humānu apsvērumu dēļ, vienreizējas individuālas tranzītvīzas un īstermiņa vīzas var pieprasīt Latvijas Republikas valsts robežkontroles punktos.

Informāciju par Jums tuvāko Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs meklējiet http://www.mfa.gov.lv/en/ministry/mission/

Vīzas saņemšanai ir nepieciešami šādi dokumenti: (1) derīgs ceļošanas dokuments (pase); (2) aizpildīta un parakstīta vīzas pieteikuma anketa; (3) fotogrāfija; (4) dokumenti, kas apliecina, ka ārzemniekam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi; (5) dokumenta kopija, kas apliecina, ka ārzemniekam ir veselības apdrošināšanas polise; (6) dokuments, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un vietu; (7) maksājuma dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu par vīzu.

Lai arī tas nav obligāti, pieprasot vīzu, ārzemnieks var iesniegt arī izsaukumu jeb ielūgumu, kuru ir sagatavojusi fiziska vai juridiska persona, kura ārzemnieku Latvijā vēlas uzņemt. Izsaukums palīdz pamatot uzturēšanās mērķi Latvijā!

Sazinieties ar Jums tuvāko Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs, lai precizētu nepieciešamos dokumentus vīzas saņemšanai!

Ja Jūsu dzīvesvieta atrodas tālu no Jums tuvākās pārstāvniecības (tālāk par 100 km) vai Jūs dzīvojat valstī, kurā nav Latvijas pārstāvniecības, varat iesniegt dokumentus pārstāvniecībā pa pastu, elektroniski vai ar pilnvarotas personas starpniecību! Pirms izvēlaties šādu iesniegšanas veidu, lūdzu sazinieties ar pārstāvniecību un informējiet par to!

Par vīzu un darba atļauju skatīt sadaļu ‘Nodarbinātība’.

UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS, TEMIŅUZTURĒŠANĀS ATĻAUJA

Ierodoties Latvijā ar mērķi uzturēties ilgāk kā 90 dienas pusgada laikā, ārzemnieks sākotnēji var saņemt termiņuzturēšanās atļauju.

Termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņš ir atkarīgs no ierašanās mērķa:

Ja ārzemnieks ierodas Latvijā kā pašnodarbināta persona, termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.
Ja ārzemnieks ierodas Latvijā uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, vai, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tajā skaitā kā komercsabiedrības pārvaldes vai izpildinstitūcijas loceklis), termiņuzturēšanās atļauju izsniedz ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Darba līguma gadījumā, tiklīdz tiek pārtraukta nodarbinātība, beidzas arī uzturēšanās tiesības Latvijā. (Skatīt sadaļu ‘Nodarbinātība’)
Ja termiņuzturēšanās atļauju izsniedz sakarā ar zinātnisko sadarbību, tad to izsniedz uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.
Ja termiņuzturēšanās atļauju izsniedz ārzemnieka ģimenes locekļiem to izsniedz uz ārzemniekam izsniegtās uzturēšanās atļaujas laiku, un ģimenes locekļiem ir nepieciešams uzaicinātāja, piemēram, darba devēja izsaukums.
Ja termiņuzturēšanās atļauju izsniedz sakarā ar mācībām akreditētā izglītības iestādē, tad to izsniedz uz mācību laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.
Uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks Latvijā ir veicis ieguldījumu kapitālsapbiedrības pamatkapitālā ne mazāk kā 25 000 latu un kopā valsts un pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā kapitālsabiedrība nodokļos samaksā ne mazāk kā 20 000 latu. Šis nosacījums attiecas uz ieguldījumiem, kas veikti pēc 2010. gada 1. jūlija.
Uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks Latvijā ir veicis ieguldījumu nekustamā īpašumā Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējais darījums ir ne mazāks par 100 000 latu, vai vienā vai vairākos nekustamos īpašumos ārpus Rīgas, Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām, kuru kopējā darījuma summa ir ne mazāka kā 50 000 latu. Vienlaikus ārzemniekam nedrīkst būt nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu parādi un darījuma summas samaksai ir jābūt veiktai bezskaidras naudas norēķinu veidā. Šis nosacījums attiecas uz ieguldījumiem, kas veikti pēc 2010. gada 1. jūlija.
Uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja ārzemnieks ir veicis finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā un ja šis darījums nav mazāks par pieciem gadiem un to nav tiesību izbeigt pirms noguldījuma atmaksas termiņa. Šis nosacījums attiecas uz ieguldījumiem, kas veikti pēc 2010. gada 1. jūlija.

Termiņuzturēšanās atļauja, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, katru gadu ir jāreģistrē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē!

Termiņuzturēšanās atļauja un tiesības

Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem ārzemnieki ar termiņuzturēšanās atļauju nav tiesīgi saņemt valsts garantētu veselības aprūpi (skatīt sadaļu ‘Veselības aprūpe’), sociālo palīdzību, kā arī valsts garantēto juridisko palīdzību. Atbalstu bezdarba gadījumā var saņemt tikai atsevišķas ārvalstnieku grupas ar termiņuzturēšanās atļauju, un tās ir šādas: (1) Latvijas pilsoņu, nepilsoņu un personu ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju laulātie, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja; (2) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijā; (3) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar cilvēku tirdzniecības upura statusa piešķiršanu Latvijā; (4) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar alternatīvā statusa vai bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklis, kam ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; (5) persona, kurai ir Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja sakarā ar Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Latvijā, laulātais, kuram ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā. Pārējām trešo valstu pilsoņu ar termiņuzturēšanās atļauju grupām nav tiesību saņemt atbalstu bezdarbniekiem un darba meklētājiem (skatīt sadaļu ‘Sociālā drošība’).

Termiņuzturēšanās atļaujas saņemšana

Dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs. Pēc pozitīva lēmuma par termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu saņemšanas, ārzemnieks, kurš pieteicies termiņuzturēšanās atļaujai, vienreizējo vīzu iebraukšanai Latvijā saņems Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā. Iebraucot Latvijā, ārzemniekam noteiktā laikā ir personīgi jāierodas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai tur saņemtu uzturēšanās atļauju.

Informāciju par Jums tuvāko Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs meklējiet http://www.mfa.gov.lv/en/ministry/mission/

Atsevišķos gadījumos, ja persona jau atrodas Latvijā ar derīgu vīzu, tad termiņuzturēšanās atļaujai var pieteikties, iesniedzot nepieciešamos dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (precīzāka informācija par šiem gadījumiem pieejama: http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/uzturesanas/documentu_iesn.html ).

Ārzemnieks, kurš ir tādas valsts pilsonis, kuram ieceļošanai Latvijā nav nepieciešama vīza, vai kuram ir derīga citā Šengenas līguma valstī izsniegta uzturēšanās atļauja, dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir tiesīgs iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Tomēr pirms ieceļošanas Latvijā ārzemniekam ieteicams noskaidrot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, vai viņš/viņa ir tiesīgs termiņuzturēšanās atļaujai nepieciešamos dokumentus iesniegt pēc ieceļošanas Latvijā!

Termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas procedūra ir aptuveni 2 - 2,5 mēneši ilga.

Lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, Latvijas pārstāvniecībā ir jāiesniedz šādi pamatdokumenti: (1) aizpildīta anketa uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai; (2) fotogrāfija; (3) izziņa par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka ārzemniekam nav normatīvajos aktos par veselības traucējumiem un slimībām minēto veselības traucējumu vai slimību, vai Veselības ministrijas izsniegtu izziņu, ka tai nav iebildumu pret to, ka ārzemnieks Latvijā ierodas ārstēt attiecīgo veselības traucējumu vai slimību; (4) izziņa par sodāmību (ārzemniekam, kurš vecāks par 14 gadiem), ko izsniegusi kompetentā iestāde pilsonības vai mītnes zemē, ja ārzemnieks tajā uzturējies ilgāk par 12 mēnešiem (šī izziņa nav jāiesniedz ārzemniekiem, kuri ir tiesīgi ieceļot Latvijā bez vīzas); (5) dokuments, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu; (6) dokuments, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijā (īres līgums, piešķirtas kopmītnes); (7) maksājuma dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu. Maksājuma dokumentu neiesniedz, ja samaksa veikta pārvaldē ar VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro vai American Express maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī.

Lai pieprasītu termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam var būt nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē apstiprināts izsaukums.
Izsaukums ir dokuments, kurā uzaicinātājs uzņemas Imigrācijas likumā noteiktās saistības attiecībā uz ārzemnieku, kuru viņš uzaicinājis uzturēties Latvijas Republikā (ar uzturēšanās atļauju). Izsaukums ir nepieciešams, piemēram, šādos gadījumos – privāts apciemojums, darba līgums, mācības, zinātniskais darbs, ierašanās uz dzīvi pie laulātā (Latvijas Republikas pilsoņa vai ārvalstnieka, bezvalstnieka, kuram ir termiņuzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja dzīvei Latvijā). Uzaicinātājam izsaukums ir jāapstiprina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Informāciju par izsaukumu apstiprināšanas kārtību meklējiet http://www.pmlp.gov.lv/lv/pakalpojumi/uzturesanas/izsaukums.html

Papildu nepieciešamie dokumenti ir atkarīgi no iebraukšanas Latvijā mērķa. Ja ārzemnieka ierašanās mērķis Latvijā ir ģimenes apvienošana, tad papildus pamatdokumentiem, kas jāiesniedz, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, ir nepieciešams iesniegt radniecību apliecinošus dokumentus, piemēram, laulību apliecinošus dokumentus, aizgādniecību apliecinošus dokumentus u.c.
Studiju gadījumā, ja ārzemnieks vēlas studēt kādā Latvijas augstskolā vai studiju programmā, kas ir akreditēta, viņš līdzās dokumentiem, kas nepieciešami termiņuzturēšanās atļaujai, iesniedz līgumu par studijām Latvijas Republikā un dokumentus, kas apliecina, ka ir iegūta nepieciešamā izglītība studiju uzsākšanai.
Par to, kādus papildus dokumentus nepieciešams iesniegt, ja persona Latvijā uzturas kā individuālais komersants, komercsabiedrības vienīgais dibinātājs, pašnodarbināta persona, pamatojoties uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, skatīt sadaļā ‘Nodarbinātība’ un ‘Uzņēmējdarbība’.

Precīzāku informāciju par dokumentiem, kurus ir nepieciešams iesniegt uzturēšanās atļaujas saņemšanai, Jūs varat atrast virtuālajā ieceļošanas konsultantā (http://www.pmlp.gov.lv/en/pakalpojumi/iecelosana.html) vai sazinoties ar Jums tuvāko Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

Termiņuzturēšanās atļauja, ja ierašanās mērķis ir nodarbinātība, tiek izsniegta tikai kopā ar darba atļauju (par darba atļaujām skatīt sadaļu ‘Nodarbinātība’).

Lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, ārzemniekam ir jāuzrāda dokuments, ka viņam ir derīga veselības apdrošināšanas polise! Precīzāku informāciju par veselības apdrošināšanu skatīt sadaļā ‘Veselības aprūpe’ vai MK noteikumus “Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=179063).

Termiņuzturēšanās atļaujai nepieciešamos dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu un vācu valodās.

Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujai, ir jābūt legalizētiem.
Dokuments, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu, ir derīgs trīs mēnešus pēc tā izsniegšanas.
Izsaukums, izziņa un vēstules ir derīgi sešus mēnešus pēc to izsniegšanas.
Darba izsaukums ir derīgas trīs mēnešus pēc tā izsniegšanas.
Izziņa par rentgenoloģiskās vai fluorogrāfiskās izmeklēšanas rezultātiem ir derīga gadu pēc tās izsniegšanas.

Ja ārvalstnieks vēlas turpināt uzturēties Latvijā pēc termiņuzturēšanās atļaujas termiņa beigām, viņam atkārtoti, ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošās termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, jāiesniedz uzturēšanās atļaujas pieprasījums kādā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām!!!

PASTĀVĪGĀS UZTURĒŠANĀS ATĻAUJA

Ja ārzemnieks ir nepārtraukti nodzīvojis Latvijā piecus gadus ar termiņuzturēšanās atļauju, viņam/viņai ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā, kas ārzemniekam nodrošina daudz plašākas sociālās un ekonomiskās tiesības. Pastāvīgā uzturēšanās atļauja ir piemērota, ja ārvalstnieks pamatā vēlas dzīvot un uzturēties Latvijā. Savukārt EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss ārzemniekam ir piemērots, ja viņš/a plāno dzīvot un strādāt vairākās ES dalībvalstīs, jo trešās valsts pilsonis, kas Latvijā ieguvis EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu, pēc viena nostrādāta gada kādā citā ES valstī varēs brīvi mainīt darba devēju.

Pastāvīgās uzturēšanās atļauja un tiesības

Salīdzinot ar termiņuzturēšanās atļauju, pastāvīgā uzturēšanās atļauja ārzemniekam nodrošina plašākas tiesības. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas gadījumā ārzemnieks var saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, sociālo palīdzību, pretendēt uz atbalstu bezdarba gadījumā, kļūt par darba meklētāju un apmeklēt valsts apmaksātos pārkvalifikācijas kursus.
Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, sociālās apdrošināšanas iemaksām ir jābūt veiktām vismaz vienu gadu pēdējo 18 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas.

Saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, personai vairs nav nepieciešama darba atļauja, kas nozīmē, ka tai ir brīva pieeja Latvijas darba tirgum.
TOMĒR pastāvīgās uzturēšanās atļauja negarantē politiskās tiesības. Saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļauju, persona nav tiesīga piedalīties pašvaldību un parlamenta vēlēšanās.

Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana

Pastāvīgās uzturēšanās atļaujai var pieteikties trīs mēnešus pirms termiņuzturēšanās atļaujas beigām.
Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas procedūra ir aptuveni trīs mēnešus ilga.

Dokumenti, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, var tikt iesniegti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās.
Pamatdokumenti, kas ir jāiesniedz, lai pieteiktos pastāvīgās uzturēšanās atļaujai, ir: (1) aizpildīta anketa uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai; (2) fotogrāfija; (3) izziņa par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka ārzemniekam nav normatīvajos aktos par veselības traucējumiem un slimībām minēto veselības traucējumu vai slimību, vai Veselības ministrijas izsniegta izziņa, ka tai nav iebildumu pret to, ka ārzemnieks ierodas ārstēt attiecīgo veselības traucējumu vai slimību; (4) dokuments, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu; (5) dokuments, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijā (īres līgums, piešķirtas kopmītnes); (6) maksājuma dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu; (7)dokuments, kas apliecina valsts valodas apguves prasmi vismaz A2 zināšanu līmenī. Šī prasība attiecas uz šādām ārvalstnieku grupām: (i) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka laulāto; (ii) Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecākiem un viņu laulātajiem; (iii) ārzemnieku, kurš 1940.gada 17.jūnijā ir bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un kurš pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā; (iv) ārzemnieku, kurš nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz piecus gadus tieši pirms pieteikuma iesniegšanas dienas.

Precīzāku informāciju par to, kādus papildus dokumentus Jums ir nepieciešams iesniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, Jūs varat uzzināt, sazinoties ar Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi!

EIROPAS KOPIENAS PASTĀVĪGĀ IEDZĪVOTĀJA STATUSS

Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss ārzemniekam garantē tādas pašas tiesības kā pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Galvenā atšķirība ir tāda, ka EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu ir izdevīgi iegūt tiem ārzemniekiem, kuri vēlas uzturēties ne tikai Latvijā, bet arī doties strādāt uz kādu citu ES dalībvalstī. Persona, kura Latvijā ieguvusi EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu, pēc viena nostrādāta gada kādā ES valstī pie darba devēja, kurš šo personu ir uzaicinājis darbā, varēs brīvi mainīt darba devēju. Otra atšķirība ir tāda, ka, piesakoties uz EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ārzemniekam ir jāpierāda, ka viņam ir regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā vai arī personai Latvijas Republikā ir piešķirta pensija.
Ārzemniekam, kurš Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju un vēlas pieteikties uz EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu, statuss ir jāpieprasa ne vēlāk kā 90 dienas pirms termiņuzturēšanās atļaujas beigām.

KONTAKTI

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Adrese: Čiekurkalna 1. līnija 1, k-3, LV-1026
E-pasts: pmlp@pmlp.gov.lv
Uzziņu tālr.: +371 67588675
Uzturēšanās atļauju departamenta tālr.: +371 67219664
http://www.pmlp.gov.lv

Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments
Adrese: Elizabetes iela 57, Rīga LV-1050
E-pasts: mfa.cdep@mfa.gov.lv
Tālr.: +371 67015 905 (zvaniem no ārvalstīm), +371 67 016 364

Tiesībsarga birojs
Baznīcas iela 25
Rīga, LV – 1010
Tālr.:+371 67686768
E-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv
http://www.tiesibsargs.lv/

Juridiskie biroji, kas specializējušies imigrācijas jautājumos:

Baltijas advokātu birojs LEXTAL
Grēcinieku iela 8, LV-1050, Rīga
Tālr. +371 67283391
e-pasts: info@lextal.lv
www.lextal.eu

SIA Juridiskais birojs Vindex
Ģertrūdes iela 10/12-5
Rīga, LV-1010
Tel.:+371 6 7286 806
E-pasts: info@vindex.lv
http://www.vindex.lv/

Izmantotie normatīvie dokumenti

31.10.2002. likums „Imigrācijas likums”, spēkā ar 01.05.2003., ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 22.04.2010.
MK 21.06.2010. notiekumi Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”, spēkā ar 01.07.2010.
MK 29.04.2003. noteikumi nr. 217 "Vīzu noteikumi" spēkā ar 01.05.2003., ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 30.08.2008.
MK 21.06.2010. noteikumi nr. 553 "Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem" spēkā ar 01.07.2010.
07.07.2009. MK noteikumi Nr. 733 „Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”, spēkā ar 01.09.2009.

Izmantotā literatūra

Ķešāne, I.,Kaša, R.2008. Mācāmies uzņemt: imigrantu integrācija Latvijā. Mācāmies uzņemt: imigrantu integrācija Latvijā un Polijā Akule, D. (red.), Rīga: Providus.

« Atpakaļ