Rehabilitāciju cilvēku tirdzniecības upuriem šogad sniegs biedrība Patvērums Drošā māja

Šo pakalpojumu sniegšanai no valsts biedrība saņemšot 17 000 latu. Finansējums nav liels, bet biedrības valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane norāda, ka biedrība ir gatava palīdzēt. Arī iepriekšējā gadā finansējuma apjoms neesot bijis liels, bet sociālo rehabilitāciju saņēma 14 sievietes.

Rehabilitācijas kurss vienam upurim parasti ilgst sešus mēnešus, un viena cilvēka finansēšanai šai laikā ir nepieciešami 3000 latu. Tomēr ir sievietes, kuras jau pēc trim vai četriem mēnešiem ir gatavas integrēties sabiedrībā, tāpēc atlikušie līdzekļi tiek virzīti cita cilvēka rehabilitācijai, tādā veidā gan taupot līdzekļus, gan sniedzot pakalpojumu pēc iespējas lielākam cietušo skaitam.

Visbiežāk biedrībā Patvērums Drošā māja klienti nokļūst pēc policijas ieteikuma. Taču cietušais pats var nolemt, uzsākt rehabilitācijas kursu vai nē. Tāpat biedrība sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un vēstniecībām ārpus Latvijas. Piemēram, iepriekšējā gadā, pateicoties sadarbībai ar Latvijas vēstniecību Grieķijā, izdevās atvest atpakaļ uz Latviju kādu sievieti, kura bija kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuri.

Zalcmane stāstīja, ka dažkārt cilvēki paši nāk uz biedrību un stāsta par savu pieredzi, lūdzot palīdzību. Šādos gadījumos īpaša komisija izvērtē cilvēka stāvokli un nosaka, vai patiešām ir nepieciešama specializēta palīdzība.

Institūcijā strādā psihologi, sociālie darbinieki, mediķi, kā arī notiek sadarbība ar Latvijas Infektoloģijas centru, jo dažkārt, ja sievietes ir bijušas prostitūcijas upuri, Drošajā mājā nonāk ar dažāda veida infekcijas slimībām.

Cietušajiem tiek nodrošināts drošs patvērums, pārtika, speciālistu konsultācijas, transporta izdevumi. Par spīti ekonomiskajai krīzei, daudzi speciālisti ir gatavi veltīt šim darbam savu brīvo laiku un strādāt centrā bez maksas.

Biedrības pārstāve stāstīja, ka visbiežāk cilvēku tirdzniecības upuri ir sievietes, kuras, noticot reklāmām un sludinājumiem, dodas darba meklējumos vai veidot modeles karjeru uz ārzemēm, bet nonāk prostitūcijas tīklā. Rehabilitācija parasti ir smags un ilgs process, nereti sievietes nolemj, ka palīdzība viņām nav nepieciešama, taču vēlāk atgriežas. Pēc sešu mēnešu kursa sadarbība ar klientēm turpinās, viņas var zvanīt un lūgt palīdzību. Nereti sadarbība ilgst pat vairākus gadus, līdz cietusī ir spējīga pilnībā integrēties sabiedrībā, norādīja Zalcmane.

Viņa prognozēja, ka šībrīža ekonomiskās krīzes apstākļos varētu pieaugt cilvēku tirdzniecības upuru skaits, jo cilvēki, meklējot darbu ārzemēs, bieži vien kļūst neuzmanīgi un, meklējot zelta kalnus, atduras pret cilvēku negodīgumu, nokļūstot prostitūcijas bedrē.

Informācija publicēta LETA.