Preses relīzes

    

Informatīvo dienu Liepājā apmeklējuši ap 100 trešo valstu valstspiederīgo ar ģimenēm

13.05.2013. Šā gada 11. maijā Liepājā noritēja biedrības „Patvērums „Drošā māja” un tās sadarbības partneru „Sabiedriskais politikas centrs PROVIDUS”, „Baltijas Reģionālais fonds” un Rīgas Latviešu biedrības organizēta informatīvā diena „Riču Raču”. Tās ietvaros ikviens Liepājas reģiona iedzīvotājs varēja iepazīt citu valstu kultūru, uzzināt, kādi resursi Latvijā izveidoti ārvalstnieku atbalstam, nodrošinot informāciju par Latvijā pieejamiem pakalpojumiem, kā arī saņemt dažādu speciālistu konsultācijas un piedalīties radošās darbnīcās un aktivitātēs.

Pasākumu apmeklēt no Rīgas un Olaines bija ieradušies ap 100 trešo valstu valstspiederīgo ar ģimenēm, kuri jau kopš janvāra projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” apgūst latviešu valodu un sarunvalodu.

„Sniegtās iespējas formāli apgūt Latvijas valsts valodu, kā arī viesoties Latvijas pilsētās, kur var nekautrēties un sarunāties latviski, izpelnījās lielāko popularitāti pasākuma apmeklētāju vidū. Biedrības brīvprātīgie īpaši šim pasākumam bija sagatavojuši arī aktivitātes bērniem, kurās mazākajiem dalībniekiem bija iespēja izpausties, mākslinieku vadībā veidojot savus mākslas darbus. Vairāki no dalībniekiem atzina, ka notikums bija ļoti vienojošs, neesot jutuši īpašas kultūratšķirības starp tautībām. Šo iespaidu pastiprināja arī spēle „Riču Raču”, kurā piedalījās pasākuma apmeklētāji. Ir liels prieks par izdevušos pasākumu, tomēr vislielāko gandarījumu sagādāja iespēja tieši un individuāli sadarboties ar to mūsu sabiedrības daļu, kas šeit ieradusies no citām valstīm un redzēt, ka dienas beigās neatkarīgi no izcelsmes, vecuma, nodarbošanās vai ikdienas problēmām visi mājās atgriezušies tīkami saguruši un ar smaidu sejā, sakot "paldies!" latviešu valodā,” atzīst Reinis Grāvītis, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” brīvprātīgo koordinators.

25. maijā Olaines novada svētku ietvaros Informatīvā diena „Riču Raču” tiks rīkota Olainē. Pasākuma programmu skat. šeit.

Lai stiprinātu latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību, īpaši trešo valstu valstspiederīgo saliedējošu pamatu un veicinātu viņu piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un reģionālajā līmenī, projektā „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” tiek organizētas dažādas aktivitātes, kurās piedalās dažādas etniskās grupas, t.sk., trešo valstu valstspiederīgie. Vairāk informācijas skat. Integrācijas projekti.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.

Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

    

Projekta ietvaros tiek risināti sociālie un juridiskie jautājumi

27.03.2013. „Patvērums „Drošā māja”” speciālisti - sociālie darbinieki un juristi no pērnā gada 19. decembrī uzsāktā projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” sākuma snieguši vairāk nekā simts konsultācijas par sociāliem un juridiskiem jautājumiem. „Darbs, izglītība, veselības aprūpe un sociālais nodrošinājums, izpratne par šo sistēmu darbību ir pamatu pamats, lai iebraucējs varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā. Projekta ietvaros cenšamies nodrošināt atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem,” atzīmē sociālā darbiniece Anita Ūdre.

Sniedzot atbildes uz trešo valstu valstspiederīgo jautājumiem, speciālisti lielākoties izmanto savu iepriekšējo pieredzi, kas iegūta, vairāku gadu garumā, nodrošinot profesionālu atbalstu iebraucējiem, papildus aktuālāko informāciju iegūst interneta resursos un kontaktējas ar atbildīgajām ministrijām vai valsts un pašvaldību institūcijām.

Juriste Gita Miruškina: „Kopš projekta uzsākšanas lielākais konsultāciju īpatsvars ir par darba tiesībām un nodarbinātību. Lielākoties klienti tiek konsultēti jautājumos par darba meklēšanu, darba attiecībām un to nodibināšanu, kā arī par iespējamo valsts atbalstu bezdarba gadījumā. Ģimenes tiesību jautājumos sniegtas konsultācijas par laulības noslēgšanu, paternitātes noteikšanu, radniecību, laulāto līgumiskajām mantiskajām attiecībām, laulāto personiskajām tiesībām. Uzturēšanās un ieceļošanas jomā konsultācijas sniegtas par ģimenes apvienošanu un vecāku un/vai māsu, brāļu ieceļošanu Latvijā. Klienti interesējas par administratīvo procesu valsts un pašvaldību iestādēs. Šie jautājumi ir aktuāli (darba, ģimenes, administratīvie), jo klienta izcelsmes valstī iepriekš minēto jautājumu tiesiskais regulējums atšķiras no Latvijas regulējuma”.

„Juridiskie jautājumi, par kuriem interesējas trešo valstu valstspiederīgie, ir dažādi,” secināja arī projekta jurists Alvis Šķenders, kurš sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar uzturēšanās statusa noteikšanu Latvijas Republikā, uzturēšanās atļauju noformēšanas procesiem, iesniedzamiem dokumenti, valsts nodevu apmēru, īpašuma iegādi Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. „Klienti uzdod jautājumus arī par kreditēšanu, t.sk., par ātrajiem kredītiem un parādnieku sarakstiem. Aktuāli ir komerctiesību jautājumi - firmu dibināšana, darbības izbeigšana, likvidācija, grāmatvedības jautājumi, jautājumi par biedrībām, kas apsaimniekotu kopīpašumu, biedrību reģistrācija, atteikšanās no iepriekšējā apsaimniekotāja”.

Pie sociālajiem darbiniekiem projekta mērķa grupa visbiežāk ir interesējusies par par iespējām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemt bērna pabalstus, pensijas, kā arī sociālo palīdzību no pašvaldības. Aktuāli ir jautājumi par veselības aprūpi un iespējām saņemt valsts garantēto veselības aprūpi, neatliekamo palīdzību. Lauma Jēgere: „Jautājumi ir praktiskas dabas – bieži vien palīdzam atrast nepieciešamās institūcijas, kas atbild par konkrētu kompetenci. Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija – klienti vēlas uzzināt, kā samainīt savā mītnes valstī iegūtās autovadītāju apliecības uz Eiropas Savienības apliecībām. Jaunajiem vecākiem aktuāls jautājums ir bērnu iekārtošana bērnudārzā. Liela interese ir par iespējām bez maksas apgūt latviešu valodu. Šie jautājumi ir svarīgi, lai cilvēks justos līdzsvarots gan privātajā, gan sociālajā dzīvē ”.

Lai nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas sabiedrības aktīvu līdzdalību integrācijas procesā, projekta ietvaros tiek piedāvāta latviešu valodas un latviešu sarunvalodas mācīšanās trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Olainē un Liepājā. Apmācības šobrīd apmeklē aptuveni 250 cilvēki.

Īpaši pasākumi projektā notiek radošajā darbnīcā, kas paredzēta sievietēm ar bērniem, kā arī pašpalīdzības grupā „Viena otrai”.

Lai paaugstinātu trešo valstu valstspiederīgo informētības līmeni, tiek piedāvāti televīzijas raidījumi integrācijai „Veiksmīgas idejas”, kas katru svētdienu tiek translēti LTV7.

Projekta brīvprātīgie no Rīgas, Olaines un Liepājas februārī un martā trīs apmācībās ieguvuši zināšanas un prasmes par komandas saliedēšanu, brīvprātīgo darbu un toleranci, konfliktu un laika menedžmentu. Apmācības vadīja profesionāli jauniešu apmācītāji no organizācijas Brīvprātīgais.lv. Ieskatu apmācībās var iegūt šeit.

Lai veicinātu ciešāku sadarbību starp nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas strādā imigrantu integrācijas jomā, martā notikusi arī pirmā NVO dialoga platformas tikšanās, ko organizēja Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.

Plānots, ka sākot no aprīļa, projekta „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai” ietvaros tiks organizētas informatīvās dienas reģionos, veidots vizuālais materiāls par kopīgo starp kultūrām.

„Patvērums „Drošā māja”” iesaistot sadarbības partneri – biedrību „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” un nodibinājumu „Baltijas Reģionālais fonds”, uzsākusi jaunu atbalsta projektu „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai”*. Tā mērķis ir attīstīt un pilnveidot daudzpusīgas un Trešo valstu valstspiederīgajiem pieejamas atbalsta, adaptācijas un integrācijas iespējas, kā arī iesaistīt un izglītot Latvijas sabiedrību. Projekta norises laiks: 2012. gada 19. decembris – 2013. gada 30. jūnijs.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.

Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

    

Trešo valstu valstspiederīgos aicina piedalīties integrācijas pasākumos

11.01.2013. Lai attīstītu un pilnveidotu daudzpusīgas un Trešo valstu valstspiederīgajiem pieejamas atbalsta, adaptācijas un integrācijas iespējas, biedrība „Patvērums „Drošā māja””, iesaistot sadarbības partneri biedrību "Sabiedriskās politikas  centrs PROVIDUS" un nodibinājumu „Baltijas Reģionālais fonds”, 2012. gada decembrī uzsākusi jaunu atbalsta projektu "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai". Projekta norises laiks: 2012. gada 19. decembris – 2013. gada 30. jūnijs.

Projekta ietvaros Trešo valstu valstspiederīgajiem tiek piedāvātas šādas apmācības un aktivitātes: 

- Latviešu valodas un latviešu sarunvalodas kursi. Mācības tiks organizētas trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Olainē un Liepājā. Plānotais kursu ilgums – seši mēneši. Valodas apgūšana notiks arī Moodle vidē, kas ir speciāli organizēts mācību kurss e-studiju formā, kurā izmantoti dažāda veida (teksts, audio/video u.c.) elektroniskie mācību līdzekļi, komunikācijas un pašpārbaudes iespējas, kas pieejamas, izmantojot internetu.

- Iespēja saņemt sociālo darbinieku un juristu konsultācijas un praktisku atbalstu dažādu sadzīves jautājumu risināšanā, t.sk. sadarbība starp veselības aprūpes, pirmsskolas un obligātās izglītības iestādēm un klientiem, palīdzība tiesvedībā, nodarbinātības jautājumi, migrācijas jautājumi, biznesa uzsākšanas jautājumi, izglītības dokumentu legalizācija un atzīšana, citi jautājumi.

- Atbalsta pasākumi īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām – sievietēm un bērniem. Aktivitāšu ietvaros plānoti tematiskie, praktiskie nodarbību cikli bērniem kopā ar vecākiem, kuru laikā katru nedēļu tiks organizētas tematiskas praktiskās ēdienu gatavošanas nodarbības. Programmas mērķis ir veidot atbalsta resursu trešo valstu valstspiederīgajām-māmiņām ar maziem bērniem, kura ietvaros, izmantojot interaktīvu pasniegšanas veidu, tiek veicināta aktīva bērna un mātes sadarbība, iesaistīšanās un neformāla latviešu valodas apguve.

- Līdzdarbojoties pašpalīdzības grupā „Viena otrai”, trešo valstu valstspiederīgo sievietēm tiks piedāvāta iespēja tikties gan ar citām trešo valstu valstspiederīgajām, kas piedalās projektā, gan arī ar latviešu sievietēm, tādējādi veicinot imigrantu sieviešu socializāciju un vēlmi aktīvi līdzdarboties.

- Informatīvās dienas „Riču Raču” Liepājā un Olainē. Aktivitātēs piedalīsies latviešu valodas kursu, latviešu sarunvalodas kluba apmeklētāji no visām projekta norises vietām, bērnu un vecāku radošās darbnīcas un māmiņu pašpalīdzības grupas dalībnieces, kas reģionālo informatīvo dienu ietvaros satiksies ar citu pilsētu iedzīvotājiem-trešo valstu valstspiederīgajiem, kopīgi piedalīsies brīvprātīgo un Rīgas Latviešu biedrības organizētajos Sprīdīša skolas veidotos pasākumos.

- Iesaistīšanās brīvprātīgo aktivitātēs. Lai plānotu projekta aktivitāšu ilgtspēju un veidotu plašu atbalsta tīklu trešo valstu valstspiederīgajiem Rīgā, Liepājā un Olainē, sadarbībā ar organizāciju brīvprātīgais.lv tiks attīstīta brīvprātīgo kustība atbalsta nodrošināšanai trešo valstu valstspiederīgajiem, iesaistot brīvprātīgo aktivitātēs arī pašu projekta tiešo mērķa grupu.

! Tuvāko aktivitāšu norises datumi:

 16. janvāris plkst. 12:00 - „Atbalsta pasākumi īpašām trešo valstu valstspiederīgo grupām – sievietēm un bērniem”

Adrese: Rīga, Brīvības iela 204, Tupperware birojā

21. janvāris plkst. 17:00 - „Latviešu valodas kursi” pirmā nodarbība

Adrese: Rīga, Lāčplēša iela 41, 2. korpuss (4. stāvā)

21. janvāris plkst. 20:00 - "Latviešu valodas kursi" pirmā nodarbība

Adrese: Olaine, Zemgales iela 31, Pieaugušo izglītības centrs telpās

29. janvāris plkst. 17:00 - "Latviešu valodas kursi" pirmā nodarbība

Adrese, Liepāja, Lielā iela 14, Liepājas Universitātes telpās

Papildu informācijas iegūšana un pieteikumu dalībai projekta aktivitātēs reģistrēšana:

Biedrība „Patvērums „Drošā māja””

Kontaktpersona: Gunta Vīksne

Tālrunis: (+371) 67898343, (+371) 29180450

E-pasts: drosa.maja@apollo.lv

Adrese: Rīga, Lāčplēša iela 41, 2.korpuss

Jau kopš 2009.gada biedrība realizējusi tādus projektus kā „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem”, „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” (2011.g.), ”Tikšanās telpa” (2009.). To mērķis bija nodrošināt resursu centra imigrantiem darbību, organizēt un sniegt praktisku palīdzību bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, tai skaitā latviešu valodas apgūšanu, sniegt sociālpsiholoģiskos un adaptācijas pakalpojumus, piedāvājot juristu, sociālo darbinieku un citu speciālistu konsultācijas, izstrādāt informatīvos materiālus un aktualizēt un veicināt sabiedrības izpratni par imigrantu integrāciju.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība.

Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. 

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

    

Paziņojums medijiem

Uzsākts projekts Trešo valstu valstspiederīgo atbalstam un integrācijai

Rīga, 19.12.2012. Biedrība „Patvērums „Drošā māja””, iesaistot sadarbības partneri – biedrību „Sabiedriskās politikas  centrs PROVIDUS” un nodibinājumu „Baltijas Reģionālais fonds”, uzsākusi jaunu atbalsta projektu „Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai”*. Tā mērķis ir attīstīt un pilnveidot daudzpusīgas un Trešo valstu valstspiederīgajiem pieejamas atbalsta, adaptācijas un integrācijas iespējas, kā arī iesaistīt un izglītot Latvijas sabiedrību. Projekta norises laiks: 2012. gada 19. decembris – 2013. gada 30. jūnijs. 

Lai nodrošinātu trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas sabiedrības aktīvu līdzdalību integrācijas procesā, projekta ietvaros ar dažādu metožu pielietošanu tiks piedāvāta latviešu valodas un latviešu sarunvalodas mācīšanās, mācību kursiem piesaistot aktīvus Latvijā dzīvojošus brīvprātīgos. Plānots, ka apmācības notiks Moodle vidē, tiks vizualizēti interneta resursi integrācijai, sniegti sociālo darbinieku un juristu pakalpojumi. Īpaši pasākumi plānoti sievietēm ar bērniem radošajā darbnīcā un pašpalīdzības grupā. Lai paaugstinātu trešo valstu valstspiederīgo informētības līmeni, tiks piedāvāti televīzijas raidījumi integrācijai, organizētas informatīvās dienas reģionos, veidots vizuālais materiāls par kopīgo starp kultūrām. Projektā tiks iesaistīti brīvprātīgie un izveidota dialoga platforma starp institūcijām.

Jau kopš 2009. gada biedrība realizējusi dažādus projektus**, kuru mērķis ir nodrošināt resursu centra imigrantiem darbību, tai skaitā latviešu valodas apgūšanu, sniegt sociālpsiholoģiskos un adaptācijas pakalpojumus, piedāvājot juristu, sociālo darbinieku un citu speciālistu konsultācijas, izstrādāt informatīvos materiālus un aktualizēt un veicināt sabiedrības izpratni par imigrantu tematiku. 

*Projektā plānotās aktivitātes atbilst vairākiem politikas plānošanas dokumentā „Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. – 2018.gadam”

**„Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem”, „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” (2011.g.), ” Tikšanās telpa” (2009.). 

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. 

Projekta "Daudzpusīgi risinājumi sabiedrības izglītošanai un integrācijai" īstenošana tiek līdzfinansēta 75% no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem. 

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"".

 

 

No 10. līdz 12. maijam Valmieras reģionā notiks bezmaksas apmācības sociālajiem darbiniekiem par imigrācijas jautājumiem

Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” ietvaros no šā gada 10. līdz 12. maijam Valmieras reģionā rīko bezmaksas semināru par imigrācijas jautājumiem un starpkultūru komunikāciju.

Projekta mērķis ir uzlabot pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetenci, kas sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī izveidot un aprobēt formālās un neformālās izglītības apmācību modeli.

 

Mācību programmā  ir  iekļautas šādas tēmas: ieskats terminos – kas ir imigrants, emigrants, migrants; imigrācija Latvijā; integrācija – teorētiskais ieskats vēsture, stereotipi, aizspriedumi, diskriminācija; ES un imigrantu integrācija; ES imigrācijas politika; migrantu tiesības un pienākumi starptautiskajās tiesībās; imigrantu tiesības Latvijā; sociālais darbs ar imigrantiem; stereotipu, aizspriedumu, diskriminācijas atpazīšana; starpkultūru komunikācija; imigranti Latvijā – plusi un mīnusi. Apmācību programmu ir izveidojuši un vada biedrības „Patvērums „Drošā māja”” profesionāļi, kas pieredzi šajos jautājumos ieguvuši gan ārvalstīs, gan Latvijā.

Bezmaksas semināra Valmierā norises laiks un vieta:

10. – 12. maijs, viesu nams „Jaundzērvītes” (Valmieras reģions), pieteikšanās līdz 6. maijam.

Uz plānoto semināru laipni tiek aicināti pieteikties pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālie darbinieki. Kontakti: projekta koordinatore Gita Miruškina, tālr. 26474886, 26588599, e-pasts gita.miruskina@apollo.lv vai projekta vadītāja Gunta Vīksne, tālr. 29180450, e-pasts gunta.viksne@gmail.com.

Projekta realizācija notiek no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam un norit divos posmos. Pirmajā posmā jau novadīti semināri Rīgas reģionā un Daugavpils novadā.

Plānots, ka maija beigās un jūnijā norisināsies otrais apmācību posms, kurš sevī iekļaus četrus divu dienu seminārus, kas Ķekavas novada Rāmavas muižā notiks no 17.-18.05., no 24.-25.05., no 07.-08.06. un no 21.-22.06. Šiem semināriem var pieteikties personas, kas ir apguvušas pirmo apmācību ciklu. Šajā apmācību modulī tiks piedāvāts pēcapmācību konsultatīvais atbalsts, kura ietvaros tiks padziļinātas zināšanas par tēmu, kā arī sniegti praktiski ieteikumi darbam ar imigrantiem.

„Pirmajā posmā kursu dalībnieki tiek iepazīstināti ar imigrācijas un imigrantu integrācijas jautājumiem gan starptautiskā, gan Eiropas Savienības, gan Latvijas politikas un tiesiskā regulējuma kontekstā kopumā. Savukārt, otrajā apmācības līmenī, kas notiks maijā un jūnijā, notiks neformāla darbinieku apmācība ar mērķi sniegt viņiem praktiskas zināšanas un konsultatīvu atbalstu darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem. Praktiskās nodarbības balstīsies uz biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzšinējo pieredzi darbā gan ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem (kas arī ir trešo valstu valstspiederīgie), gan fonda mērķa grupas pārstāvjiem – trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri Latvijā uzturas legāli ne ilgāk kā 5 līdz 10 gadus. Šajā apmācību līmenī kursu dalībnieki tiks iepazīstināti ar dažādiem labās prakses piemēriem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo integrāciju,” atzīmē Gita Miruškina, projekta koordinatore.

Projekta „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošana (granta līgums Nr. IF/2009/3.1./13) tiek līdzfinansēts 75% no Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un 25% no valsts budžeta līdzekļiem.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.

 

Paziņojums medijiem

„PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA””: JAU PIECU LATVIJAS PAŠVALDĪBU DARBINIEKI IR IEGUVUŠI UN PAPILDINĀJUŠI ZINĀŠANAS PAR BĒGĻU INTEGRĀCIJU

Rīga, 29.04.2011. Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” un Sorosa fonda Latvijā projekta „Palīdzi man palikt Latvijā!” ietvaros martā un aprīlī jau piecās Latvijas pašvaldībās - Rīgā, Talsos, Jelgavā, Cēsīs, Daugavpils - organizējusi izglītojošus seminārus saistībā ar bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrāciju Latvijā.

Apmācību laikā tiek apskatītas tādas tēmas kā bēgļu nodarbinātība, kultūršoks un kultūru dialogs, dzīves uzsākšana pēc bēgļa statusa iegūšanas, Eiropas bēgļu un patvēruma politika, parādot divvirzienu integrācijas procesu un komunikāciju. Diskusiju laikā tiek demonstrēta filma par bēgļu dzīvi Latvijā, kas tika uzņemta 2009. gada EBF projekta ietvaros.

Šodien, 29. aprīlī, sestais seminārs notiek Krāslavā – Grāfa Plātera ielā 6 (sākums plkst. 10.00).

Alvis Šķenders, „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvis: „Lai gan projekta ietvaros semināri tika plānoti tikai reģionos, papildus tie tika rīkoti Rīgā un Daugavpilī. Kā pamatojums papildu semināriem un vēlmei noklausīties biedrības „Patvērums „Drošā māja”” profesionāļu sniegto informāciju ir fakts, ka tieši Rīgas pilsētā bēgļu un personu ar alternatīvo statusu ir visvairāk, tomēr zināšanu par integrāciju nepietiek. Savukārt Daugavpilī pirms vairākiem gadiem jau ir bijusi pozitīva bēgļu ģimenes integrācijas pieredze, tomēr ļoti svarīgi ir sekot līdzi jaunumiem bēgļu politikas jomā, un ir nepieciešama regulāra informācija par dažādu kultūru pārstāvju iekļaušanos sabiedrībā.”

Biedrības pārstāvji, apkopojot semināru dalībnieku aizpildītās aptaujas anketas, secina, ka pašvaldību darbinieki, tai skaitā arī sociālie darbinieki, ir atzinīgi novērtējuši semināra programmu un akcentējuši, ka šādi semināri ir ļoti nepieciešami, jo trūkst zināšanu par šo mērķa grupu. Tāpat arī minēts, ka „diemžēl šobrīd pašvaldībās trūkst labas prakses piemēru jeb „know how””.

2010. gada decembrī uzsāktā Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā!” mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Tā realizācija paredzēta līdz 2011. gada jūnijam.

Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, septiņus mēnešus tiek sniegts medicīnisks, psiholoģisks, materiāls atbalsts un cita veida palīdzība , tai skaitā arī juridiskā. Plānots, ka projekta laikā tiks sasniegti šādi rezultāti: mājvietas iegūšana, mērķa grupas pārstāvjiem uzsākot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi; reģionālie pašvaldību pārstāvji tiks iepazīstināti ar bēgļu integrāciju Latvijā.

Pēc Pilsonībās un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2010. gadā patvērumu Latvijā pieprasījis 61 patvēruma meklētājs, no kuriem 47 ir pieaugušie un 14 bērni; bēgļu statuss piešķirts 7 personām (3 pieaugušie, 4 bērni); 18 personām ir piešķirts alternatīvais statuss (10 pieaugušie un 8 bērni).

Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums.

Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzfinansējumu.

Par „Patvērums „Drošā māja””

Biedrība „Patvērums „Drošā māja”” ir dibināta 2007. gada 6. augustā ar mērķi attīstīt atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušām personām, legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, nodrošinot indivīda tiesības saņemt atbilstošu palīdzību un aizstāvību; veicinot cilvēku tirdzniecībā cietušu personu rehabilitāciju un reintegrāciju sabiedrībā; nodrošinot atbalsta pakalpojumus legālajiem imigrantiem, tai skaitā patvēruma meklētājiem,   bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss; veidojot interaktīvas apmācības formas un attīstot sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām un kristīgajām organizācijām Latvijā un pasaulē. 2010. gada septembrī biedrība saņēma sabiedriskā labuma statusu. NVO „Patvērums „Drošā māja”” ir vienīgā organizācija, kas no 2007. gada ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem un turpinās iesākto arī 2011. gadā.

2010. gadā „Patvērums „Drošā māja”” saņēma Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pateicību par nozīmīgu darbu cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā.

2011. gadā janvārī biedrībai pasniegta ASV vēstniecības Latvijā godalga „Par inovatīvu darbu sabiedrības labā”, savukārt martā tika piešķirta Sabiedrības integrācijas fonda veicināšanas balva par sociālās jomas problemātikas aktualizēšanu sabiedrībā un ieguldījumu darbā ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem.

Biedrība aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā un masu medijos, darbojas kā aktīva partnere citām NVO, valstij un pašvaldībām. Biedrība darbojas arī Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla ietvaros. Vairāk informācijas www.patverums-dm.lv.

______________________________________________________________________________________

Paziņojums medijiem

Rīgas, Daugavpils un Valmieras reģionos notiks īpašas apmācības pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālajiem darbiniekiem

Rīga, 30.03.2011. Biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, uzsākusi Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo darbinieku kompetences uzlabošana darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošanu. Tā mērķis ir uzlabot to speciālistu kompetenci, kas sniedz pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, izveidot un aprobēt formālās un neformālās izglītības apmācību modeli pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālajiem darbiniekiem, kuri nodrošina pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem. Projekta realizācija notiks no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam. Budžets ir Ls 29 980,63.

Paredzēts, ka projekta ietvaros sociālie darbinieki no dažādiem Latvijas novadiem un pilsētām tiks apmācīti integrācijas un starpkultūru komunikācijas jautājumos, organizēti kursi „Pēcapmācību konsultatīvais atbalsts kompetences uzlabošanai”, kā arī tiks izgatavoti četri vizuālie mācību materiāli (īsfilmas) ar labas prakses piemēriem.

Bezmaksas semināru norises laiks un vieta:

18. – 20. aprīlis, viesu nams „Turbas” (Rīgas reģions), pieteikšanās līdz 11. aprīlim;

27. – 29. aprīlis, Sventes muiža (Daugavpils reģions), pieteikšanās līdz 18. aprīlim;

10. – 12. maijs, viesu nams „Jaundzērvītes” (Valmieras reģions), pieteikšanās līdz 2. maijam.

Uz plānotajiem semināriem laipni tiek aicināti pieteikties pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālie darbinieki.Kontakti: projekta koordinatore Gita Miruškina, tālr. 26474886, 26588599, e-pasts gita.miruskina@apollo.lv vai projekta vadītāja Gunta Vīksne, tālr. 29180450, e-pasts gunta.viksne@gmail.com.

Gita Miruškina, projekta koordinatore: „Apmācības plānojam īstenot divos līmeņos. Pirmajā kursu dalībnieki tiks iepazīstināti ar imigrācijas un imigrantu integrācijas jautājumiem gan starptautiskā, gan Eiropas Savienības, gan Latvijas politikas un tiesiskā regulējuma kontekstā kopumā, jo tas ir būtisks faktors, kuru veido Latvijas speciālistu un pakalpojumu sniedzēju ikdienas prakse. Tāpat tiks stāstīts arī par kultūras atšķirībām, dažādības vadību un sociālo darbu ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Pirmā līmeņa apmācības kursā būtiski atspoguļot un nošķirt Latvijas esošo situāciju un problemātiku imigrantu integrācijas jomā no vēlamās, tādējādi ļaujot kursu apmeklētājiem ieraudzīt, kas Latvijas situācijā ir darāms, un ko katrs no kursu apmeklētājiem var darīt, lai uzlabotu situāciju imigrantu integrācijas jomā.

Otrajā apmācības līmenī notiks neformāla darbinieku apmācība ar mērķi sniegt viņiem praktiskas zināšanas un konsultatīvu atbalstu darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem. Praktiskās nodarbības balstīsies uz biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzšinējo pieredzi darbā gan ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem (kas arī ir trešo valstu valstspiederīgie), gan fonda mērķa grupas pārstāvjiem – trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri Latvijā uzturas legāli ne ilgāk kā 5 līdz 10 gadus. Šajā apmācību līmenī kursu dalībnieki tiks iepazīstināti ar dažādiem labās prakses piemēriem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo integrāciju. Apmācību programmu veidos un vadīs, projekta „Tikšanās telpa” ārvalstu un Latvijas pieredzi ieguvuši starpprofesionāļi.”

 

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”. 

_________________________________________________________________________________________________

 

„PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA””: PROJEKTA IETVAROS SNIEGTA PALĪDZĪBA JAU 25 PERSONĀM AR BĒGĻA UN ALTERNATĪVO STATUSU

Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” ietvaros no 2010. gada 7. decembra līdz 2011. gada 24. martam sniegusi palīdzību jau 25 personām ar bēgļa un alternatīvo statusu. Personas pārsvarā ir no Afganistānas, Uzbekistānas, Irānas.

 

Alvis Šķenders, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvis: „Projektā sākotnēji bija paredzēts sniegt palīdzību 20 personām, bet jau nepilnu četru mēnešu laikā esam nodrošinājuši palīdzību 25 personām. Tas liecina, ka projekts ir ļoti aktuāls un nepieciešams mērķa grupai. Biedrība līdz projekta beigām, kas paredzēts 30. jūnijā, savu iespēju robežās turpinās sniegt konsultācijas par projekta mērķa grupai aktuāliem sociāliem jautājumiem, tai skaitā par GMI pabalstu (garantētais iztikas minimums), mājokļa pabalstu un citiem jautājumiem.

Projekta laikā galvenās identificētās problēmas ir latviešu valodas zināšanu trūkums, finanšu trūkums pārtikas, apavu un apģērbu, medikamentu iegādei, kā arī medicīnisko pakalpojumu saņemšanai. Mērķa grupai ir lielas grūtības iekārtoties darbā, jo nav valodas zināšanu, atbilstošas izglītības. Viņiem trūkst sapratnes par Latvijas normatīvajiem aktiem nodarbinātības jautājumos. Kopumā uz šo brīdi esam snieguši 45 konsultācijas par dažādiem juridiskajiem jautājumiem, par laulības šķiršanu, bēgļa tiesībām un pienākumiem, darba tiesībām”.

2010. gada decembrī uzsāktā Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā!” mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Tā realizācija paredzēta līdz 2011. gada jūnijam.

Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, septiņus mēnešus tiek sniegts medicīniskais, psiholoģiskais, materiālais atbalsts un cita veida palīdzība; tiek nodrošināta juridiskā palīdzība. Plānots, ka projekta laikā tiks sasniegti šādi rezultāti: mājvietas iegūšana, mērķa grupas pārstāvjiem uzsākot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi; reģionālie pašvaldību pārstāvji tiks iepazīstināti ar bēgļu integrāciju Latvijā.

Pēc Pilsonībās un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2010. gadā patvērumu Latvijā pieprasījis 61 patvēruma meklētājs, no kuriem 47 ir pieaugušie un 14 bērni; bēgļu statuss piešķirts 7 personām (3 pieaugušie, 4 bērni); 18 personām ir piešķirts alternatīvais statuss (10 pieaugušie un 8 bērni).

Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums.

Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzfinansējumu.

_______________________________________________________________________________________

„PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA””: PROJEKTA IETVAROS TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGAJIEM IR IESPĒJA APGŪT LATVIEŠU VALODU

Biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, uzsākusi Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (EIF) projekta „Multidisciplinārā atbalsta sistēma trešo valstu valstspiederīgajiem” īstenošanu. Tā mērķis ir veicināt trešo valstu valstspiederīgo* līdzdalību pilsoniskās sabiedrības attīstībā un interešu pārstāvībā, kā arī attīstīt šīs mērķa grupas latviešu valodas prasmes un uzlabot sociālos pakalpojumus, paaugstinot viņu iespējas veiksmīgi integrēties un iekļauties Latvijas sabiedrībā. Projekta realizācija paredzēta no 2011. gada marta līdz 2011. gada jūnijam. Budžets ir Ls 28 732,05. 

Plānots, ka projekta gaitā pēc speciāli izstrādātas mācību programmas tiks apmācīti 30 trešo valstu valstspiederīgie, kuriem būs iespēja apgūt vai pilnveidot latviešu valodas prasmes gan īpašās nodarbībās, gan sarunvalodas klubā. Mācību kursā paredzētas 32 nodarbības, pirmā no tām būs jau 31. martā. Personas, kuras ir trešo valstu valstspiederīgie** un vēlas piedalīties šajā mācību programmā, lūdzam pieteikties pa tālr. 67898343, mob. tālr. 29180450 vai e-pastu: drosa.maja@apollo.lv.

Gunta Vīksne, projekta vadītāja: „Jau 2009. gadā biedrības realizētais EIF projekts „Tikšanās telpa” parādīja, ka mērķa grupai ir vēlme mācīties gan latviešu valodu, gan arī viņus interesē iespēja izmantot to praksē. Projekta dalībnieki apliecināja, ka valodas apguve viņiem ļauj justies komfortablāk Latvijā - būt patstāvīgiem, apmeklējot dažādas institūcijas, ir arī vieglāk risināt sadzīviskus jautājumus. Tāpēc šī jaunā projekta ietvaros mēs turpināsim iesākto un strādāsim pie trešo valstu pilsoņu veiksmīgas integrācijas un iekļaušanas mūsu sabiedrībā, sniedzot gan sociālu, gan juridisku atbalstu.”

*Trešo valstu valstspiederīgie ir to valstu, kuras ir ārpus Eiropas Savienības, pilsoņi, un kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā.

**Projekta mērķa grupa ir personas, kuras legāli uzturas Latvijā līdz desmit gadiem. Pēc biedrības novērojumiem, visbiežāk šīs mērķa grupas vidū ir personas no Baltkrievijas, ASV, Armēnijas, Krievijas, Turcijas un citām valstīm.

Projektu (līdz)finansē Eiropas Savienība. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība "Patvērums "Drošā māja"”.

_______________________________________________________________________________

PATVĒRUMS DROŠĀ MĀJA: SEMINĀRU IETVAROS PIEDĀVĀJAM PAŠVALDĪBĀM IEPAZĪTIES AR BĒGĻU INTEGRĀCIJU LATVIJĀ

Nevalstiskā organizācija „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” ietvaros plāno četrās Latvijas pašvaldībās organizēt izglītojošus seminārus saistībā ar bēgļu un personu ar alternatīvo statusu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Plānots, ka semināri tiks organizēti līdz šā gada jūnijam.  

Semināru laikā tiks apskatītas tādas tēmas kā bēgļu nodarbinātība, kultūršoks un kultūru dialogs, dzīves uzsākšana pēc bēgļa statusa iegūšanas, Eiropas bēgļu un patvēruma politika, parādot divvirzienu integrācijas procesu un komunikāciju. Diskusiju laikā tiks demonstrēta filma par bēgļu dzīvi Latvijā, kas tika uzņemta 2009. gada EBF projekta ietvaros.

„Valsts, piešķirot bēgļa vai alternatīvo statusu, ir devusi iespēju šiem cilvēkiem dzīvot bez kara šausmām, ļaujot uzsākt dzīvi Latvijā. Tāpēc ļoti svarīgi ir sabiedrībā praktiski izskaidrot un parādīt, ka bēgļu un personu, kuras ieguvušas alternatīvo statusu, integrācija nevar tikt atstāta tikai pašu cilvēku rokās. Jo pat ikdienas sadzīve šiem cilvēkiem var radīt lielas grūtības, ja apkārt nav izprotošu līdzcilvēku. Ļoti ceram, ka šie semināri būs daudzpusīgs informācijas resurss pašvaldību darbiniekiem un jaunas pieredzes gūšana par sabiedrības integrācijas procesiem,” informē Alvis Šķenders, biedrības „Patvērums „Drošā māja”” pārstāvis. 

2010.gada decembrī uzsāktā Eiropas Bēgļu fonda (EBF) finansētā projekta „Es palieku Latvijā!” mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Tā realizācija paredzēta līdz 2011. gada jūnijam.

Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, septiņus mēnešus tiks sniegts medicīniskais, psiholoģiskais, materiālais atbalsts un cita veida palīdzība; tiks nodrošināta juridiskā palīdzība. Plānots, ka projekta laikā tiks sasniegti šādi rezultāti: mājvietas iegūšana, mērķa grupas pārstāvjiem uzsākot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi; reģionālie pašvaldību pārstāvji tiks iepazīstināti ar bēgļu integrāciju Latvijā.  

Pēc Pilsonībās un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2010. gadā patvērumu Latvijā pieprasījis 61 patvēruma meklētājs, no kuriem 47 ir pieaugušie un 14 bērni; bēgļu statuss piešķirts 7 personām (3 pieaugušie, 4 bērni); 18 personām ir piešķirts alternatīvais statuss (10 pieaugušie un 8 bērni). 

Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums.

Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzfinansējumu.

___________________________________________________________________________________________________________

Paziņojums medijiem

Cilvēku tirdzniecības mazināšanai steidzami nepieciešamas izmaiņas Latvijas Republikas Krimināllikumā un regulāri preventīvie pasākumi

Rīga, 19.01.11. Šodien biedrības „Patvērums „Drošā māja””, kas ir vienīgā organizācija, kura no 2007. gada ir ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem, rīkotajā preses konferencē tika paziņots, ka steidzami nepieciešamas izmaiņas Krimināllikumā, kas ļautu sodīt fiktīvo laulību organizatorus. Tāpat biedrības pārstāvji informēja, ka cīņā ar pieaugošo cilvēktirdzniecības problēmu apvienojušies ne tikai valsts, pašvaldības un nevalstiskais sektors, bet arī uzņēmēji.

 „Pēc šī brīža Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, personas, kas organizē sieviešu nosūtīšanu uz ārvalstīm, lai tās slēgtu fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem, sodīt var tikai tādā gadījumā, ja vervēšana notikusi ar viltu, pielietojot draudus vai vardarbību. Ja vervētājs pirms braukšanas atklāti izstāsta, ka sieviete brauc fiktīvi precēties, nevis, piemēram, strādāt, un tiek panākta viņas piekrišana, sods Krimināllikumā nav paredzēts. Tāpēc, lai aizsargātu gan Latvijas, gan arī visas Eiropas Savienības (ES) kopējo telpu no pieaugošiem nelegālās imigrācijas draudiem un mazinātu cilvēktirdzniecības riskus, nepieciešams nekavējoties uzsākt diskusiju par grozījumiem Krimināllikumā, kas ļaus nodrošināt iespēju sodīt fiktīvo laulību organizētājus. Ir svarīgi saprast, ka cilvēktirdzniecība, pirmkārt, ir organizēts bizness, kurā iesaistīti noziedzīgie grupējumi,” informēja Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators.

Pēc Īrijas Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas, 2010. gada pirmajos deviņos mēnešos uzturēšanās atļaujai Īrijā pieteikušies 1487 trešo valstu pilsoņi, pamatojoties uz laulībām ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni. No tiem 286 pieteikumi saņemti no Pakistānas pilsoņiem (128 precējušies ar Latvijas valsts piederīgajiem). Kopumā uzturēšanās atļauju pieprasījuši 293 trešo valstu pilsoņi, kas precējušies ar Latvijas pilsoņiem.

Pēc Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas, 2009. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 – ar Indijas, 20 – ar Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem. Savukārt 2010. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 143 laulības ar Pakistānas, 37– ar Indijas, 17 – ar Bangladešas, 11– ar Nigērijas pilsoņiem.

Santa Dālmane, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās nodaļas 3. sekretāre: „Kopumā ir jāsecina, ka noslēgto laulību skaits ar trešo valstu pilsoņiem Īrijā ir nedaudz mazinājies, tas gan ir saistāms arī ar to, ka, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas ierosinājuma, pateicoties Īrijas kompetento iestāžu vēlmei sadarboties, 2010. gada otrajā pusē Īrijā tika ieviesti papildu birokrātiskie šķēršļi šādu laulību noslēgšanai (tika pieprasītas izziņas par ģimenes stāvokli, notika dzimšanas apliecību legalizācija utt.). Redzams, ka arī informatīvās kampaņas ir devušas savus rezultātus.

No vēstniecībām esam saņēmuši informāciju, ka pagājušajā gadā visbiežāk palīdzība bijusi nepieciešama gadījumos, kad pēc fiktīvo laulību noslēgšanas jaunais vīrs ir atņēmis ceļošanas dokumentu, lai sieva nevarētu izbraukt ārpus valsts, kamēr viņš nesaņems attiecīgās valsts uzturēšanās atļauju. Bijuši arī fiksēti gadījumi, kad jaunais vīrs tūlīt pēc noslēgtās laulības sāk pielietot fizisku spēku, ierobežo jaunās sievas pārvietošanās/ sazināšanās iespējas un tml. Šādā situācijā visbiežāk jaunā sieva apzinās, ka ir noslēgusi fiktīvu laulību/ vai arī sāk apzināties šādas laulības sekas un vēršas pēc palīdzības vēstniecībās, lai saņemtu jaunu ceļošanas dokumentu un ziņu par fiktīvo laulību precedentu.Attiecīgi šādos gadījumos vēstniecība, formējot šo pagaidu ceļošanas dokumentu, vienlaicīgi sazinās ar radiniekiem un paziņām Latvijā un sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem dienestiem ārvalstīs, lai cietusī persona saņemtu pirmo palīdzību (naktsmītni, pārtiku). Tāpat personām tiek lūgts uzrakstīt iesniegumu, lai gadījumos, kad iepriekš cita solītā darba vietā ir bijis jāstājas fiktīvās laulībās, vēstniecības rīcībā būtu dokuments, uz kura pamata tad jau kompetentās drošības iestādes varētu uzsākt lietas izskatīšanu. Tāpat ir bijuši precedenti, kad Latvijas valsts piederīgās, stājoties šādās fiktīvās laulībās ārvalstīs, tikušas apcietinātas. Šādos gadījumos vēstniecība ir noskaidrojusi aizturēšanas apstākļus un tālākās iespējamās sekas. Pēdējā gada laikā vēstniecības un Konsulārais departaments ir saņēmuši arī pieprasījumus pēc palīdzības ārvalstīs noslēgtas laulības šķiršanā/ anulēšanā.”

Sandra Zalcmane, „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja: „2010. gadā palīdzība nodrošināta 16cilvēktirdzniecībā cietušām personām, no kurām 10 cietušas tieši no fiktīvām laulībām, - tas ir 63% no visiem identificētajiem gadījumiem. Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Saldus pilsētas, Valmieras, Limbažu, Alūksnes, Tukuma, Neretas, Brocēnu novadi – tās ir vietas, no kurām galvenokārt pagājušā gadā nākuši upuri. Prostitūcijā iesaistītas 5 sievietes, par darba tirdzniecību tika runāts 2 gadījumos. Palīdzība tika sniegta arī ambulatori vairāk nekā 40 gadījumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību. Upuru vidējais profils šobrīd ir 23-28 gadus vecas pilsētnieces, kam ir vidējā vai augstākā izglītība, neprecējušās, ir bērni vai arī ir gaidībās.”

Biedrības speciālisti norāda, ka vidēji nedēļā tiek sniegtas 1-2 konsultācijas, kuru laikā tiek informēts par cilvēktirdzniecības formām, riskiem, skatīti darba līgumi. Sniedzot konsultācijas klātienē, tiek stāstīts, kā nekļūt par fiktīvo laulību upuriem, tiek reaģēts uz potenciālo klientu radinieku zvaniem. Nepieciešamības gadījumos speciālisti dodas pie klientiem. 2011. gadā „Patvērums „Drošā māja”” ar sadarbības partneru un atbalstītāju palīdzību plāno turpināt ne tikai rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu no cilvēktirdzniecības cietušām personām, bet arī turpinās 2009. gadā iesākto sabiedrības informēšanu par fiktīvo laulību riskiem. No 19. janvāra biedrība uzsāk informatīvu kampaņu „Fiktīvas laulības – slazds!”, kuras ietvaros sabiedrība tiks informēta par riskiem, slēdzot fiktīvas laulības ar trešo valstu pilsoņiem par vai bez atlīdzības, kā arī veikta aptauja, lai uzzinātu sabiedrības informētības līmeni attiecībā uz fiktīvajām laulībām. Tiek plānotas plašas interaktīvas aktivitātes vietās no kurām cilvēki dodas ārpus Latvijas.

„Esam priecīgi, ka sabiedrības informēšanā iesaistās ne tikai Latvijas un ārvalstu mediji, bet arī uzņēmēji. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem - Philip Morris Latvia, kurš kampaņas preventīvajiem mērķiem piešķīris līdzfinansējumu. Ceru, ka arī citi uzņēmumi un organizācijas sekos viņu piemēram un sniegs savu ieguldījumu, lai pasargātu savus līdzcilvēkus un tuviniekus no šīs visā pasaulē izplatītās cilvēku tirgošanas,” uzsver S. Zalcmane. Vairāk informācijas par kampaņu „Fiktīvas laulības – slazds!” un iespēju atbalstīt www.patverums-dm.lv.

Preventīvajos pasākumos aktīvi iesaistījies arī Rīgas domes (RD) Labklājības departaments. Tā direktore Inese Švekle norāda: „Kaut arī cilvēktirdzniecības problēma šobrīd kļūst arvien aktuālāka un valsts un to institūcijas pievērš tai aizvien lielāku uzmanību, tomēr par šo parādību sabiedrībai ir maz informācijas. Vairumam potenciālo upuru ir vājas zināšanas par risku tikt iesaistītiem cilvēku tirdzniecībā, tāpēc nepieciešams veikt preventīvus pasākumus - rīkot informatīvās kampaņas, seminārus, konferences, izplatīt informāciju skolās (9.-12. klašu audzēkņiem), kā arī veicināt cilvēktirdzniecības novēršanu un palīdzības sniegšanu upuriem, sekmējot iesaistīto profesionāļu sadarbību. RD Labklājības departaments jau pagājušajā gadā sadarbībā ar biedrību „Patvērums „Drošā māja”” Rīgā par minēto tēmu apmācīja 60 sociālā darba speciālistus. Arī 2011. gadā vēlamies aktīvi līdzdarboties biedrības rīkotajās aktivitātēs cilvēktirdzniecības mazināšanai. Šobrīd sagatavotie 20 000 bukletu (latviešu un krievu valodās) „Cilvēku tirdzniecības novēršana”, ir materiāls, kas ir domāts prevencei un tiks izmantots kampaņā „Fiktīvas laulības – slazds!”

Šobrīd informatīvās kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” atbalstītāju vidū irPhilip Morris Latvia, Tallink Hotel Riga, ASRīgas Starptautiskā autoosta, VASLatvijas Dzelzceļš, VAS„Starptautiskā lidosta „Rīga”, AS Rīgas Pasažieru osta. Informatīvie atbalstītāji: www.tvnet.lv,www.rus.tvnet.lv, www.draugiem.lv, www.apollo.lv.

_________________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

Paziņojums medijiem

PROJEKTA „ES PALIEKU LATVIJĀ!” IETVAROS ČETRU REĢIONU PAŠVALDĪBAS TIKS IEPAZĪSTINĀTAS AR BĒGĻU INTEGRĀCIJU LATVIJĀ

Rīga, 28.12.2010. NVO „Patvērums „Drošā māja””, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīva citu NVO, valsts un pašvaldību partnere, uzsākusi Eiropas Bēgļu fonda (EBF) projekta „Es palieku Latvijā!” realizāciju. Projekta mērķis ir veicināt bēgļu un personu ar alternatīvo statusu adaptāciju un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā. Tā realizācija paredzēta no 2010. gada decembra līdz 2011. gada jūnijam.

Projekts „Es palieku Latvijā!” ir 2009. gada EBF realizētā projekta „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem” turpinājums, kur aktivitātes tiek vērstas uz mērķa grupas integrācijas turpināšanu.  

Projekta ietvaros bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, septiņus mēnešus tiks sniegta medicīniskā, psiholoģiskā, materiālā un cita veida palīdzība; tiks nodrošināta juridiskā palīdzība. Plānots, ka projekta laikā tiks sasniegti šādi rezultāti: mājvietas iegūšana, mērķa grupas pārstāvjiem uzsākot neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi; reģionālie pašvaldību pārstāvji tiks iepazīstināti ar bēgļu integrāciju Latvijā. 

„Tā kā Latvijas sabiedrībai nav pietiekamas izpratnes par bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, projekta ietvaros pašvaldību darbinieki četros Latvijas reģionos tiks iepazīstināti ar iemesliem, kas liek cilvēkiem pamest savas mītnes zemes. Tikšanās laikā tiks apskatītas dažādas tēmas, piemēram, bēgļu nodarbinātība, kultūršoks un kultūru dialogs, dzīves uzsākšana pēc bēgļa statusa iegūšanas, iespējas samazināt vietējo iedzīvotāju bailes no bēgļiem un patvēruma meklētājiem, Eiropas bēgļu un patvēruma politika.Plānots, ka diskusiju laikā tiks demonstrēta filma par bēgļu dzīvi Latvijā, kas tika uzņemta 2009. gada EBF projekta ietvaros,” stāsta Sandra Zalcmane, NVO „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja. 

„Runājot par bēgļu un alternatīvo statusu saņēmušo personu integrāciju, ir praktiski jāskaidro un jāparāda, ka tā nevar tikt atstāta tikai pašu cilvēku rokās, kuriem pat ikdienas sadzīve var radīt lielas grūtības, ja apkārt nav izprotošu līdzcilvēku. Plānots, ka pēc diskusijām pašvaldību darbinieki tiks aicināti izvērtēt iespējas uzņemt savās pašvaldībās kādu bēgli vai bēgļa ģimeni, kā arī nākotnē vietējā sabiedrība būs iecietīgāka, tolerantāka un ar sapratni vērsīsies pret jaunpienācēju, līdz ar to notiks divvirzienu integrācijas process un komunikācija. Ļoti ceram, ka pēc mūsu aktivitātēm pašvaldības būs motivētas izmantot Eiropas Bēgļu fonda finansējumu.”  

Pēc Pilsonībās un migrācijas lietu pārvaldes datiem, uz 29.11.2010. Latvijā atrodas 54 patvēruma meklētāji, no kuriem 43 ir pieaugušie un 11 bērni; bēgļu statuss piešķirts 7 personām (3 pieaugušie, 4 bērni); 16 personām ir alternatīvais statuss (9 pieaugušie un 7 bērni).  

Bēgļu integrācija Latvijas Republikai ir ne tikai suverēnas valsts starptautiskās saistības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalsts pienākums.  

Projektu finansē Eiropas Savienība ar Latvijas valsts un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” līdzfinansējumu.

____________________________________________________________________________________
 

Paziņojums medijiem  

LAIKRAKSTA THE IRISH TIMES ŽURNĀLISTS NOSKAIDRO LATVIJAS POZĪCIJU SAISTĪBĀ AR FIKTĪVO LAULĪBU GADĪJUMIEM 

Rīga, 15.09.2010. Situācija, kad simtiem Latvijas sieviešu Īrijā un Lielbritānijā stājas fiktīvajās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem, piesaistījusi ciešāku Īrijas mediju uzmanību. Šonedēļ Rīgā NVO Patvērums „Drošā māja” organizēja starpinstitucionālās ekspertu darba grupas tikšanos ar laikraksta The Irish Times korespondentu Džeimiju Smitu (Jamie Smyth), kurš ir ieradies Latvijā ar mērķi noskaidrot Latvijas pozīciju saistībā ar fiktīvajām laulībām, kas ir viens no cilvēktirdzniecības veidiem, kā arī veikt konkrētu gadījumu izpēti. Diskusijā piedalījās Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un Imigrācijas lietu pārvaldes, Ģenerālprokuratūras, biedrības Patvērums „Drošā māja” pārstāvji un citi interesenti.

Džeimija Smita komandējums ir daļa no vērienīga pētījuma par fiktīvajām laulībām, ko The Irish Times veic sadarbībā ar žurnālisti no Latvijas - Aleksandru Jolkinu. Pētījumu atbalsta Eiropas Pētnieciskās žurnālistikas fonds, kura mērķis ir veicināt ES jautājumu atspoguļošanu medijos. Viena no fonda prasībām ir publicēt materiālu vismaz divās ES dalībvalstīs. Pētījuma ietvaros The Irish Times oktobrī publicēs rakstu sēriju par fiktīvajām laulībām, savukārt gada beigās apgāds Zvaigzne ABC plāno laist klajā Aleksandras Jolkinas grāmatu par fiktīvo laulību biznesa aizkulisēm.

The Irish Times sociālo ziņu korespondents Dž. Smits norāda: „Mūsu laikrakstam šī tēma šķiet ļoti aktuāla. Īrijā šobrīd masveidā iebrauc un uzturas trešo valstu pilsoņi ar mērķi apiet imigrācijas likumdošanu – tas ir nopietns apdraudējums nacionālajai un ES drošībai. Bez tam Austrumeiropas sievietes nereti tiek izmantotas, un Īrijas teritorijā tiek pastrādāti smagi noziegumi. Ņemot vērā, ka Īrijā ir ļoti daudz viesstrādnieku no Latvijas, mūsu valstu attiecībām ir izšķiroša nozīme – tas arī kalpoja par papildu stimulu pētījuma veikšanai. Tā kā šāda latviešu līgavu „plūsma” ir cieši saistīta ar ekonomisko lejupslīdi, plānoju rakstīt arī par kopējo situāciju Latvijā. 

Runājot par fiktīvajām laulībām kā cilvēktirdzniecības veidu, jāsaka, ka to apkarošana līdz šim nav bijusi efektīva. Statistika ir šausminoša – ap 15% visu Īrijā veikto civilo ceremoniju varētu būt fiktīvas. Projekta gaitā savāktie materiāli apstiprina, ka šī ir ļoti sarežģīta un daudzšķautņaina problēma, kas pieprasa efektīvu risinājumu. Ceru, ka mūsu pētījums, izgaismojot iepriekš nezināmus un nereti šokējošus faktus, ļaus sabiedrībai ieraudzīt problēmas patiesos apmērus un liks Īrijas politiķiem spert soļus tās risināšanai. Ņemot vērā, ka šis ir visas Eiropas Savienības jautājums, izsaku cerību, ka publikācijas raisīs diskusijas ES mērogā un rosinās pārdomas par pašreizējās likumdošanas atbilstību reālajai situācijai.” 

Arturs Vaišļa, VP ONAP Cilvēku tirdzniecības apkarošanas nodaļas priekšnieks: „Jau kopš 2006. gada cenšamies pievērst īru kolēģu uzmanību aizvien pieaugošajam transnacionālajam organizētās noziedzības rūpalam, kas ir izplatījies jau ārpus Eiropas robežām. Diemžēl Īrijas varas iestāžu pasīvās sadarbības dēļ bijām spiesti pārtraukt tādu piecu personu, kuras bijām aizturējuši par cilvēku tirdzniecības organizēšanu, vervēšanas aktivitātes Latvijā,. Ceru, ka šobrīd esošās sadarbības ietvaros Īrijas puse izpildīs divus mūsu tiesiskās palīdzības lūgumus un paši likvidēs fiktīvo laulību cēloņus, tādējādi novēršot cilvēku tirdzniecību pašā saknē.” 

Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators: Šobrīd Latvija ir uzskatāma par fiktīvo līgavu izcelsmes valsti, jo tādējādi Latvijas sievietes cenšas atrisināt savas ekonomiskās problēmas. Līdz ar to primāri gan Latvijas, gan Īrijas valsts iestādēm būtu jāveic prevencijas pasākumi, nodrošinot sievietes ar informāciju par to, kādu ļaunumu cilvēka un valsts interesēm var nodarīt stāšanās fiktīvajās laulībās. Papildus tam, tā kā fiktīvas laulības tiek izmantotas kā nozieguma pastrādāšanas metode, ir vitāli svarīga tiesībaizsardzības iestāžu pārrobežu sadarbība pierādījumu savākšanā pirmstiesas izmeklēšanā. Ceru, ka šis projekts veicinās sabiedrības izpratni par fiktīvo laulību sekām ES”. 

Sandra Zalcmane, NVO Patvērums „Drošā māja” vadītāja: „Esam gandarīti, ka izdevās noorganizēt starpnozaru tikšanos, kurā vispusīgi tika atspoguļota Latvijas situācija. Ceru, ka pētījums un rakstu sērijas nodrošinās plašu informāciju par riskiem, slēdzot fiktīvu laulību ne tikai Īrijā, bet arī Latvijā vai citās ES valstīs, kā arī pievērsīs uzmanību fiktīvām laulībām kā cilvēku tirdzniecības formai.” 

Vadoties pēc Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas departamenta pērnā gadā veiktās statistikas – pamatojoties uz noslēgto laulību ar kādu ES pilsoni, uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 2129 cilvēki, salīdzinot ar 1207 cilvēkiem 2006. gadā. Tostarp vēlmi legalizēties izrādījuši 384 Pakistānas pilsoņi. 110 pakistānieši precējušies ar Latvijas pilsonēm, 50 ar Polijas pilsonēm un 47 ar Igaunijas pilsonēm. Savukārt šogad pirmajā pusgadā uzturēšanās atļaujai pieteikušies jau ap 100 pakistāniešiem, kas nesen apprecējuši sievietes no Latvijas. 

2010. gada 3. martā ar Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 77 tika izveidota starpinstitucionālo ekspertu darba grupa „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013. gadam” īstenošanas koordinēšanai. Šis sadarbības formāts nodrošina regulāru informācijas par aktuālo situāciju cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā apmaiņu starp visu nozaru ekspertiem. Darba grupā tiek noteiktas īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes gan valsts programmas ietvaros, gan to aktivitāšu īstenošanas ietvaros, kas ir saistītas ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās.

Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis - personas ekspluatācija, lielākoties peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija sevī ietver personas izmantošanu dažādiem nolūkiem. Tiek izdalīti sekojoši cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas; piespiedu darbs vai pakalpojumi; verdzība; orgānu izņemšana. Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļautās riska grupas: cilvēki ar zemu izglītību un personas, kurām ir finansiālas problēmas (kredīti, līzingi u.tml.). Riska grupu vidū ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi un bezpajumtnieki, ielas bērni. Tomēr jāatzīmē, ka noteiktam riskam pakļauti ir visi iedzīvotāji, it īpaši tie, kam ir finansiālas grūtības un kuri meklē darbu ārzemēs. 

___________________________________________________________________________ 

KONFERENCE: CILVĒKTIRDZNIECĪBAS PROBLĒMA TIEK RISINĀTA SADARBOJOTIES 

Rīga, 21.06.2010. Pēc NVO Patvērums „Drošā māja”, kas no 2007. gada realizē sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu valsts finansējuma ietvaros, iniciatīvas, arIekšlietu ministrijasun ASV vēstniecības Latvijāatbalstu 2010. gada 21. jūnijā Rīgā, Iekšlietu ministrijas Konferenču zālē, tika rīkota konference „Valsts un NVO sadarbība cilvēku tirdzniecības mazināšanā”. Tajā piedalījās prokurori, policijas darbinieki, tiesneši, sociālie darbinieki, augstskolu mācībspēki, pašvaldību darbinieki, kā arī NVO Patvērums „Drošā māja” sadarbības tīklu (Latvijas sieviešu organizāciju sadarbības tīkla un Latvijas Pilsoniskās alianses) biedri un citi interesenti. Kā lektori konferencē galvenokārt uzstājās ASV apmaiņas programmas dalībnieki, kā arī profesionāļi, kas tieši strādā ar cilvēku tirdzniecības tēmu dažādās valsts, pašvaldības un nevaldības organizācijās vai institūcijās. To vidū bija eksperti no Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, Ārlietu ministrijas, ASV vēstniecības un citi. 

Konferences „Valsts un NVO sadarbība cilvēku tirdzniecības mazināšanā” mērķisbija nodrošināt starpprofesionāļu – speciālistu izglītošanu un veicināt sabiedrības izpratnes par cilvēku tirdzniecības* problemātiku paaugstināšanos, t. sk.:

• sniedzot katra profesionāļa personīgo ieguldījumu un nododot iegūto pieredzi ASV apmaiņas programmas laikā citiem Latvijā ar cilvēku tirdzniecības mazināšanu, prevenci, izmeklēšanu un ar citiem saistītiem jautājumiem strādājošiem speciālistiem un interesentiem;
• sniedzot informāciju par cilvēku tirdzniecības tendencēm rīcībspējīgai un profesionālai auditorijai, kas var ietekmēt cilvēku tirdzniecības ierobežošanu;
• veidojot vienotu uzskatu, modeli par cilvēku tirdzniecības novēršanu;
• veidojot izpratni par upurim nodarīto kaitējumu un sekām;
• informējot par cilvēktirdzniecības upura tiesībām un iespējām saņemt atbilstošu palīdzību;
• piedāvājot iepazīties ar labās prakses piemēriem. 

Sandra Zalcmane, NVO Patvērums „Drošā māja” vadītāja: „Profesionāļu izglītošana, jaunas pieredzes iegūšana vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, lai būtu iespējams sekot problemātikas tendencēm. Ja kādreiz mēs runājām par klasiskām cilvēktirdzniecības formām, tad šobrīd mēs sastopamies ar fiktīvām laulībām kā cilvēktirdzniecības formu vai arī ar piespiedu darbu, par ko agrāk runājām tikai teorētiskā līmenī. Diemžēl globalizācijas ietekmē tas ir skāris arī Latvijas iedzīvotājus. Katrai no Baltijas valstīm ir sava sasāpējusi problēma, ar kuras risināšanu tās šobrīd nodarbojas: Latvijā tās ir fiktīvās laulības, Lietuvā – sieviešu izmantošana seksuālo pakalpojumu sniegšanā, Igaunijā – tranzīta seksuālo pakalpojumu sniegšana. Lai varētu cīnīties ar šīm cilvēktirdzniecības formām, ir svarīgi profesionāļiem strādāt saskaņoti. Likumsakarīgi, ka policijas darbinieku, prokuroru, tiesnešu, sociālo darbinieku, pedagogu vienotai izpratnei par procesu ir ļoti svarīga nozīme cilvēktirdzniecības gadījumu izmeklēšanā un mazināšanā.” 

Nora Labanovska, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja: „Rudenī rīkotās kampaņas „Fiktīvas laulības – slazds!” laikā un pēc tās konsulārajā departamentā mēs saņēmām daudzus zvanus ar jautājumiem – ko darīt, kā izvairīties, kur vērsties jau ārzemēs esot, ja cilvēks nokļuvis cilvēktirdzniecības upura lomā. Tomēr jāteic, ka pēdējā laikā šādi zvani būtiski ir mazinājušies. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad Latvijas iedzīvotāji ir palikuši bez darba vai tikuši apkrāpti un kad pēc palīdzības būtu jāvēršas Latvijas vēstniecībās ārvalstīs. Ņemot vērā situāciju, ka no Latvijas izbraucošo cilvēku skaits nemazinās, rodas jautājums – vai tiešām šādas problēmas vairs nepastāv? Vai arī situācija ir samērā bēdīga – cilvēki, būdami ekonomiskās krīzes nogurdināti, vairs necīnās par savām tiesībām, atrodoties ārvalstīs. Tomēr mums gribas ticēt, ka šobrīd cilvēki, dodoties darba meklējumos, rūpīgāk pārdomā un sagatavojas darba attiecībām ārvalstīs.

Lai informētu par palīdzību cilvēkiem, kuri nonākuši cilvēktirdzniecības upuru lomā, regulāri tiek apspriesti šie jautājumi konsulāro amatpersonu mācībās, pieaicinot lektorus no sadarbības organizācijām. Turklāt arī vēstniecību pirmās personas piedalās cilvēktirdzniecības apkarošanai veltītos semināros un konferencēs savās rezidences valstīs.” 

Dimitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors un cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas nacionālais koordinators: „2010. gada 3. martā Ministru prezidents ar rīkojumu Nr. 77 izveidoja starpinstitucionālo ekspertu darba grupu „Programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.–2013. gadam” īstenošanas koordinēšanai. Šis sadarbības formāts nodrošina regulāru informācijas par aktuālo situāciju cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā apmaiņu starp visu nozaru ekspertiem. Darba grupā tiek noteiktas īstermiņa un ilgtermiņa prioritātes gan valsts programmas ietvaros, gan to aktivitāšu īstenošanas ietvaros, kas ir saistītas ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās. Tikai šāda starpinstitucionālā sadarbība, kas vērsta uz efektīvu nacionālās cilvēku tirdzniecības apkarošanas politikas izstrādi un īstenošanu, var noturēt pastāvīgu fokusu uz izplatītāko cilvēku tirdzniecības formu identifikāciju un jaunu metodiku izstrādi, upuru identifikācijas, rehabilitācijas un aizsardzības programmu īstenošanu, kā arī uz sabiedrības izpratnes un tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšanu.” 

Aivars Bergmanis, Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors: „Latvijā būtu jāveic izmaiņas likumdošanā, kas attiecas uz upura atzīšanu par cietušo, lai tas varētu izmantot visas viņam Kriminālprocesā paredzētās tiesības. Runājot par situāciju ar fiksētiem reāliem cilvēktirdzniecības gadījumiem, tad kā piemēru varu minēt to, ka šā gada jūnijā Rīgas apgabaltiesā tika izskatīta krimināllieta, kurā figurē līdz šim vislielākais personu skaits grupā - septiņas personas tika atzītas par vainīgām cilvēktirdzniecībā. Tika piespriesti ļoti bargi cietumsodi - grupas organizatoram 13 gadi, četriem līdzdalībniekiem desmit gadi, divām personām - pieci gadi cietumsoda nosacīti. Visiem septiņiem notiesātajiem tika piemērota arī mantas konfiskācija un trīs gadus policijas uzraudzība pēc cietumsoda izciešanas.”

Skots Simpsons (Scott M. Simpson), ASV vēstniecības Latvijā vicekonsuls: „Fakts, ka Latvija ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojumā „Par cilvēku tirdzniecības novēršanu” ierindojusies 2. līmenī, ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar pērno gadu. Tas atspoguļo ievērojamo progresu, ko Latvija panākusi pēdējā gada laikā. Mēs visi zinām, ka cilvēktirdzniecība ir nopietns pārkāpums, tāpēc cīnīties pret to var tikai apvienojot spēkus.” 

26. jūnijs ir pasludināts par ANO Starptautisko dienu cīņai pret narkotikām un cilvēktirdzniecību, līdz ar to konference „Valsts un NVO sadarbība cilvēku tirdzniecības mazināšanā” pievērsa uzmanību gan cilvēku tirdzniecībai pasaulē, gan šī fenomena problemātikai Latvijā. 

Konferences noslēgumā tās dalībniekiem tika izsniegti sertifikāti par dalību konferencē. 

*Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis - personas ekspluatācija, lielākoties, peļņas gūšanas nolūkos. Personas ekspluatācija sevī ietver personas izmantošanu dažādiem nolūkiem. Tiek izdalīti sekojoši cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas; piespiedu darbs vai pakalpojumi; verdzība; orgānu izņemšana. Cilvēku tirdzniecībai visvairāk pakļautās riska grupas: cilvēki ar zemu izglītību un personas, kurām ir finansiālas problēmas (kredīti, līzingi u.tml.). Riska grupu vidū ir meitenes un jaunas sievietes bez izglītības, bez profesijas un nodarbošanās, vientuļās mātes, bāreņi un bezpajumtnieki, ielas bērni. Tomēr jāatzīmē, ka noteiktam riskam pakļauti ir visi iedzīvotāji, it īpaši tie, kam ir finansiālas grūtības un kuri meklē darbu ārzemēs. Katru gadu pasaulē notiek vairāk nekā 4 miljoni cilvēku pārvietošana jeb tirgošana uz ārzemēm nolūkā viņus izmantot piespiedu darbā. Noziedzīgajai pasaulei šī nelikumīgā darbība nodrošina vismaz 7 miljardus dolāru lielu peļņu.

 

---

NVO „PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA”” TURPINĀS SNIEGT PALĪDZĪBU CILVĒKTIRDZNIECĪBAS UPURIEM LĪDZ 2011. GADAM

Rīga, 05.03.2010.

 

Labklājības ministrijas iepirkumā „Par tiesībām sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem laika periodā no 2010. gada līdz 2011. gadam”, NVO Patvērums „Drošā māja” ieguvusi tiesības turpināt cilvēku tirdzniecībā cietušo personu rehabilitāciju. Noslēgts iepirkuma līgums par septiņu cilvēktirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju. Kopējā līguma summa 2010. gadā ir Ls 22 680, savukārt cena par vienas personas sociālo rehabilitāciju vienā dienā ir Ls 18.

2009. gadā Labklājības ministrijas finansējums cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai bija Ls 27 451, 20. Pērn valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma desmit cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī turpināja 4 cilvēktirdzniecības upuri, kuri rehabilitāciju uzsāka 2008. gadā.

 

Vairāk lasiet šeit >>>

 

---

PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA”: NOSLĒGUSIES KAMPAŅA „FIKTĪVAS LAULĪBAS – SLAZDS!”

Rīga, 06.01.2010.

 

NVO Patvērums „Drošā māja”, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīvs citu NVO valsts un pašvaldību partneris, informē, ka decembra nogalē noslēgusies kampaņa „Fiktīvas laulības – slazds!”, kuras mērķis bija informēt un brīdināt sabiedrību par fiktīvo laulību iespējamām sekām. Šīs kampaņas norises laikā no 22. oktobra līdz 23. decembrim vidēji katru nedēļu reģistrēti 3-4 nopietni fiktīvo laulību gadījumi (situācijas, kad bija jāsniedz palīdzība), par ko tika informēta policija. Ar e-pasta starpniecību regulāri konsultētas vairāk nekā 30 personas. Biedrības telpās sniegtas arī individuālas konsultācijas klātienē – katru nedēļu vidēji 3 cilvēkiem. 

Vairāk lasiet šeit >>>

---

IZVEIDOTS INFORMATĪVS INTERNETA RESURSS IMIGRANTIEM

Rīga, 18.12.2009.

 

NVO Patvērums „Drošā māja”, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīvs citu NVO, valsts un pašvaldību partneris, biedrības mājaslapā www.patverums-dm.lv izveidojis īpašu sadaļu imigrantiem ar plašu informatīvo materiālu par dažādiem sociāliem jautājumiem, kas ir svarīgi trešo pasaules valstu pilsoņiem, ierodoties un uzsākot dzīvi Latvijā. Informācija ir pieejama četrās - latviešu, krievu, angļu un franču – valodās*. Informācijas atbalsta sistēma imigrantiem internetā tapusi Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda līdzfinansētā projekta „Tikšanās telpa” ietvaros.

Vairāk lasiet šeit >>> 

---

DISKUSIJU „BĒGĻU INTEGRĀCIJA LATVIJĀ” 

 

Rīgā, 1.12.2009

Piektdien, 4. decembrī no plkst. 11.00 -13.00, Rīgā, Ģertrūdes ielā 19/21-5, biedrība „Patvērums „Drošā māja”” rīko diskusiju „Bēgļu integrācija Latvijā”. Tā norit Eiropas Bēgļu fonda projekta „NVO atbalsta sistēma patvēruma meklētājiem un bēgļiem” ietvaros. 

 

Vairāk lasiet šeit >>>

---

PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA”: IZVEIDOTS JAUNS RESURSU CENTRS IMIGRANTIEM

Rīga, 28.11.2009.

NVO Patvērums „Drošā māja”, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīvs citu NVO, valsts un pašvaldību partneris, radījis jaunu resursu centru imigrantiem. Tas tapis Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda līdzfinansētā projekta „Tikšanās telpa” ietvaros. Resursu centrs, kas izveidots biedrības telpās Rīgā, Elizabetes ielā 51-12B, plānots kā tikšanās vieta imigrantiem, kurā tie var pārrunāt iespējamās problēmas un meklēt to risinājumam atbilstošu variantu.Vairāk lasiet šeit >>>

---

 

12. NOVEMBRĪ NOTIKUSĪ DISKUSIJA PAR FIKTĪVO LAULĪBU TENDENČU PIEAUGUMU PIRMO REIZI PULCĒJUSI TIK PLAŠU IESAISTĪTO INSTITŪCIJU DALĪBU 

Rīga, 12.11.2009

Rīga, 13.11.2009. Informatīvās kampaņas „Fiktīva laulība- slazds!” ietvaros š.g. 12. novembrī Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā sadarbībā ar NVO Patvērums „Drošā māja” tika organizēta diskusija par fiktīvo laulību tendences pieaugumu, ar mērķi apzināt iesaistīto institūciju šī brīža iespējas un rast jaunus risinājumus sadarbojoties gan preventīvā darba veikšanā, gan fiktīvu laulību pazīmju atpazīšanā, gan arī sniedzot palīdzību konstatēto fiktīvo laulību upuriem. 

Diskusiju vadīja Ārlietu ministrijas Juridiskās un konsulārās direkcijas vadītāja Alda Vanaga. 

Vairāk lasiet šeit >>>

---

 

PATVĒRUMS „DROŠĀ MĀJA”: SMAGO EKONOMISKO APSTĀKĻU IETEKMĒ STRAUJI PIEAUG CILVĒKTIRDZNIECĪBAS UPURU SKAITS  

Rīga, 22.10.2009.   

Šodien notikušajā preses konferencē NVO Patvērums „Drošā māja”, kas aktualizē sociālās jomas problemātiku sabiedrībā, darbojas kā aktīvs citu NVO valsts un pašvaldību partneris, vērsa žurnālistu un sabiedrības uzmanību uz nopietno situāciju cilvēku tirdzniecības jomā. Ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju Latvijā, tās ietekmē pēdējā pusgada laikā trīskārtīgi pieaudzis upuru skaits, kuri cietuši no tādas cilvēktirdzniecības formas kā fiktīvās laulības. Īpaši daudz šādu laulību tiek slēgtas ar trešo valstu pilsoņiem, kuru mērķis ir iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Šāda imigrācijas legalizācija ir cieši saistīta ar starptautiskiem noziedzības tīkliem, kuros tiek apgrozīti ievērojami finanšu līdzekļi. Valstis, kurās visbiežāk tiek slēgtas fiktīvās laulības, ir Īrija un Kipra.  

Vairāk lasīt šeit >>>