LETA: Visbiežāk par cilvēktirdzniecības upuriem kļuvušas jaunas māmiņas no Latvijas mazpilsētām

Ievietots: 15.01.2014

Gatis Kristovskis, 14.01.2014.

Latvijā visbiežāk par cilvēktirdzniecības upuriem kļuvušas jaunas māmiņas no Latvijas mazpilsētām, šodien žurnālistiem pastāstīja biedrības "Patvērums "Drošā māja"" juriste Gita Miruškina.

Pagājušajā gadā Miruškinas pārstāvētajā biedrībā palīdzību saņēmuši 33 cilvēktirdzniecības upuri, - upuru skaits pēdējos gados pārsvarā ir nemainīgs. Biedrība novērojusi, ka palīdzības lūdzēju skaits palielinās tieši pēc biedrības rīkotajām informatīvajām kampaņām.

Ja agrāk biedrības speciālisti strādāja ar seksuālās ekspluatācijas upuriem, tad pašlaik parādās arī darba ekspluatācijas un fiktīvo laulību upuri.

"Ja ir jāzīmē upura portrets, tad tā ir sieviete vecumā līdz 25 gadiem, no mazpilsētas, ar vidējo izglītību, ar vienu vai pat diviem nereģistrētās attiecībās dzimušiem bērniem, kura atvases audzina pati," uzsvēra Miruškina.

Tieši Latvijas ekonomiskā situācija ir tā, kas pamudina sievietes spert neapdomīgus soļus, jo sievietēm nav darba un ir jāgādā par sevi un bērniem. "Vilinājumi un piedāvājumi ir tik labi, ka nespēj no tiem atteikties. Ja nav informācijas vai zināšanu, darbu ārzemēs redz kā vienīgo glābiņu," norādīja Miruškina.

Tajā pašā laikā biedrība novērojusi, ka cilvēktirdzniecības upuru vidū ir arī vīrieši. Ar vīriešiem biedrības speciālistiem strādāt ir daudz sarežģītāk, jo viņi ir depresīvāki, viņiem ir grūtāk atzīt, ka ir kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem.

Kopš pagājušā gada augusta biedrībā darbojas uzticības tālrunis, un biedrība cer, ka valsts finansēs tālruņa uzturēšanu arī turpmāk.

Arī Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs piekrīt Miruškinas paustajam, ka pamatā ir seksuālās ekspluatācijas riski, taču diezgan liels progress vērojams attiecībā uz darba ekspluatāciju. Tāpat klāt nācis fiktīvo laulību risks.

Līdz šim Latvijas valsts teritorijā gan nav konstatēts neviens piespiedu darba ekspluatācijas gadījums, kas atbilstu Krimināllikumā paredzētajām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm.

Latvijas iestādes gan panākušas, ka fiktīvo laulību organizētājiem par saviem nodarījumiem ir jāatbild, proti, pērn gan spēkā stājās likuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, norādīja Trofimovs. Valsts policija jau ierosinājusi piecus kriminālprocesus par personu vervēšanu fiktīvām laulībām.

Jau ziņots, ka valdība šodien atbalstīja Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Eksperti secinājuši, ka Latvijas valstspiederīgie galvenokārt nonāk ekspluatējošos apstākļos Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā, Zviedrijā.

Latvijas valsts teritorijā Cilvēku tirdzniecība un ekspluatācija nav izplatīts noziedzīgo nodarījumu veids. Tiek prognozēts, ka Latvija joprojām paliks par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti, un šī tendence saglabāsies līdz ar krīzi valsts ekonomikā. Vēloties uzlabot savu materiālo stāvokli, kā arī rast iespēju turpmāk palikt dzīvot ārvalstīs, Latvijas valstspiederīgie labprātīgi dosies uz ES attīstītākajām valstīm.

Turpinoties globalizācijai, attīstoties tūrismam, pieaugot nabadzībai un sabiedrības marginalizācijai, pieaugot ekonomiskajai un demogrāfiskajai atšķirtībai, pieaugot pieprasījumam pēc seksuālajiem pakalpojumiem un lēta darbaspēka un piedāvājumam, cilvēku tirdzniecības apjomi, kas visā pasaulē ir būtiski, nemazināsies. Paredzams, ka arī Latvijā cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas apjomi nesamazināsies.

Pamatnostādnēs īstenojamiem pasākumiem Iekšlietu ministrija uzmanību pievērsusi tiesībsargājošo iestāžu un cilvēktirdzniecības upuru izglītošanai. Plānots organizēt informatīvās kampaņas un aktivitātes par cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas, darbaspēka ekspluatācijas un fiktīvo laulību noslēgšanas. Tāpat plānots veikt skolēnu un studentu regulāru izglītošanu un informēšanu par cilvēku tirdzniecības problēmām.

Pamatnostādnes arī paredz veikt policistu, robežsargu, prokuroru, tiesnešu, sociālo darbinieku, konsulāro amatpersonu, darba inspektoru, bāriņtiesu un citu iesaistīto personu apmācību par cilvēku tirdzniecību un bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.

Pamatnostādnes paredz cilvēku tirdzniecības upuriem nodrošināt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī izplatīt ērti lietojamu informāciju par cilvēku tirdzniecības upuru tiesībām nodarbinātības un sociālajā jomā, cietušo statusu un migrantu tiesībām.

Šajos gados plānots arī uzlabot atbalsta programmas bērniem, kas cietuši no cilvēku tirdzniecības, un apzināt riskus, kas ietekmē prostitūcijā iesaistīto personu veselību.

Pamatnostādņu autori iesaka izvērtēt grozījumu nepieciešamību Krimināllikuma regulējumā attiecībā uz seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšanu. 2012.gadā speciāli izveidotas darba grupas eksperti gan iepriekš secinājuši, ka prostitūcijas vispārējs aizliegums vai seksuālo pakalpojumu pirkšanas kriminalizēšana nav atbalstāma. Šādu represīvu pasākumu īstenošana mērķi nesasniegtu, jo prostitūcijas cēloņi un to veicinošie apstākļi nezudīs.

Politikas dokuments arī paredz attīstīt tiesībaizsardzības iestāžu un kompetento partneru kapacitāti cilvēku tirdzniecības gadījumu apkarošanai, piemēram, veidot valstu tiesībaizsardzības vienības labākai cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanai.

Tiesībsargājošo iestāžu informācija liecina, ka, piemēram, par sutenerismu 2012.gadā aizdomās turētā statuss piemērots 29 personām. Šis noziegums kļūst aizvien latentāks, un tiek maskēts aiz legālas komercdarbības.

Latvija ir apzinājusi fiktīvās laulības kā potenciālu risku personas pakļaušanai cilvēku tirdzniecībai. Fiktīvās laulības tiek slēgtas bez nolūka izveidot ģimeni, šo laulību mērķis ir nodrošināt trešo valstu pilsoņiem ES pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju attiecīgajā ES valstī un brīvas pārvietošanās tiesības ES. Fiktīvas laulības galvenokārt tiek noslēgtas ar Pakistānas, Indijas un Bangladešas pilsoņiem.

Parasti fiktīvās laulības tiek slēgtas Īrijā, Kiprā un Lielbritānijā. Kopš 2004.gada Latvijas pilsones tikai Īrijā ir noslēgušas ievērojami vairāk nekā 1000 laulību ar trešās valsts pilsoņiem, no kurām daļa vai pat lielākā daļa var tikt uzskatītas par fiktīvajām laulībām.

Pēdējo gadu tendences liecina, ka, rodoties dažāda veida sarežģījumiem, laulības procedūra Īrijā ieilgst un Latvijas pilsones, lai Īrijā nelegāli esošajiem ārzemniekiem nodrošinātu uzturēšanās atļauju, tiek izprecinātas citās valstīs - Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Spānijā, Dānijā, Kiprā, Francijā, pat Tanzānijā un Taizemē, kā arī Latvijā.

Lielāko daļu no 39 pamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem plānots realizēt no kārtējā gada valsts budžetu paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Jautājumu par atbildīgajām ministrijām papildus nepieciešamo finansējumu izskatīs vidējā termiņa budžeta gaitā un jauno politikas iniciatīvu pieprasījumos.

Twitter Facebook Draugiem YouTube Flickr RSS