Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" tīmekļa vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

LETA: Nabadzības un informācijas tūkuma dēļ Latvijas iedzīvotāji nokļūst cilvēku tirgotāju tīklos

Ievietots: 28.05.2013

LETA

Viens no cilvēku tirdzniecības cēloņiem ir nabadzība, tāpēc paralēles ar Latvijas sociālekonomisko situāciju, protams, var atrast, daudz vairāk gan gribas uzsvērt informācijas trūkumu, tā cilvēku tirdzniecības cēloņus intervijā komentēja nevalstiskās organizācijas "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane.

Lielākā riska grupa, kura Latvijā tiek pakļauta cilvēku tirgotāju tīkliem, ir jaunieši, skaidro speciāliste. "Viņi ir kaut ko dzirdējuši par cilvēku tirdzniecību, tomēr nespēj adekvāti izvērtēt darba piedāvājumu ārzemēs, neapzinās riskus, pieņemot laulību piedāvājumu ārpus Latvijas, nezina, kā rīkoties, ja darba piedāvājums ārzemēs nav atbilstošs plānotajam," norāda Zalcmane.

Savukārt otra lielākā problēma, pēc "Patvērums "Drošā māja"" pieredzes, ir izsniegtie kredīti, kuru neapmaksāšana draud ar īpašuma zaudēšanu. "Arī pesimisms, kura dēļ cilvēkiem nolaižas rokas un viņi nespēj atrast risinājumu problēmām, ir ņēmis virsroku," uzsver organizācijas vadītāja.

"Diemžēl sociālā situācija nav labvēlīga problēmas mazināšanai. To parāda arī cilvēku skaita pieaugums, kuriem tiek sniegta palīdzība valsts finansējuma ietvaros," pauž "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja.

Viņa arī uzsver, ka preventīvie pasākumi lielā mērā ir atstāti nevalstisko organizāciju rokās - iespējās piesaistīt papildu finansējumu, jo valsts šādām aktivitātēm finansējumu nav paredzējusi.

Lai gan Latvijas likumdošana paredz bargus sodus par personu vervēšanu cilvēku tirdzniecībai, cietušo skaits ar katru gadu pieaug. Ja 2007.gadā valsts apmaksātu rehabilitāciju saņēma tikai divi cilvēki, 2008.gadā - septiņi, 2009.gadā - desmit, 2010.gadā - deviņi un 2011.gadā - 11, tad 2012.gadā jau 30. Savukārt šogad, maija pirmajā pusē, uz pakalpojuma saņemšanu gaidīja jau astoņi cilvēki.

Kā norāda Zalcmane, Latvijā vervēšana cilvēku tirdzniecībai lielākoties notiek interneta vidē - sociālajos tīklos, jo tieši tur vervētājs var palikt anonīms. Turklāt nereti vervētājs izrādās paziņa, draugs vai pat radinieks. "Zinot, ka visvairāk mēs uzticamies pašiem tuvākajiem, tieši viņu uzruna šķiet vispārliecinošākā, un mēs noticam solītajam. Tomēr nekad mēs nezinām, cik patiesi ir radinieka, paziņas vai drauga aicinājumi," saka speciāliste.

Biedrības praksē ir zināmi vairāki gadījumi, kad paziņa, kurš aicināja uz ārzemēm savu draugu, bijis spiests to darīt, jo vervētāji manipulējuši ar viņa ģimenes drošību. Tāpat bijis gadījums, kad kāda meitene, kura internetā aicinājusi stāties laulībā ar ārvalstnieku, pati bijusi šādu fiktīvo laulību upuris un līdz brīdim, kamēr viņa nebūs dabūjusi vēl kādu meiteni no Latvijas slēgt šādas laulības, viņa netika palaista uz Latviju.

Patlaban Latvijas iekšienē cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits ir zems salīdzinājumā ar Latvijas valstspiederīgo izmantošanu cilvēku tirdzniecībā ārvalstīs, rāda statistika. No 30 pērn identificētajiem upuriem tikai viens bija iesaistīts prostitūcijā Latvijā. Pārējiem divdesmit deviņiem palīdzība tika sniegta, palīdzot atgriezties Latvijā, vai pēc atgriešanās no ārvalstīm, kur viņi tika izmantoti kādā no cilvēku tirdzniecības formām.

Valstis, kurās Latvijas iedzīvotāji visbiežāk kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem ir Anglija, Īrija, Nīderlande, Grieķija, Itālija, Beļģija, Vācija, Kipra, Zviedrija, ASV, Šveice un Krievija.

Tikmēr izplatītākā cilvēku tirdzniecības forma Latvijas iedzīvotāju vidū ir fiktīvās laulības. "Slēdzot fiktīvās laulības, meitenēm un puišiem no Latvijas tiek apliecināts, ka šādas laulības ir viegli izšķirt, ka par laulību slēgšanu tiks samaksāta laba nauda, ka citas valsts pilsonis, ar kuru jāprecas, dzīvos atsevišķā platībā, kopdzīves nebūs un tamlīdzīgi. Tomēr reālajā dzīvē viss ir pavisam citādi, un to upuri konstatē jau daudz vēlāk - pēc piekrišanas slēgt šādu laulību," skaidro Zalcmane.

Speciāliste uzskata, ka mazināt cilvēku tirgotāju tīklos nonākušo skaitu var, tikai runājot par šo problēmu jau no skolas laika, katram vecumam atbilstoši. "Cilvēku tirgotāji ir ļoti nežēlīgi - izmanto gan bērnus, gan sievietes, gan vīriešus. Katru tikai savādāk un atšķirīgos veidos," piebilst "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja.

"Patvērums "Drošā māja"" ir vienīgā organizācija, kurai kopš 2007.gada Latvijā dotas tiesības sniegt valsts apmaksātos rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušajiem.

Kopš 2007.gada Latvijā oficiāli reģistrēti 75 cilvēku tirdzniecības upuri. Tomēr, ja 2007.gadā tie bija tikai divi cilvēki, 2008.gadā - septiņi, 2009.gadā - desmit, 2010.gadā - deviņi un 2011.gadā - 11, tad 2012.gadā jau 30. Savukārt šogad, maija pirmajā pusē, uz pakalpojuma saņemšanu gaidīja jau astoņi cilvēki.