
|
|
|
|
|
Lielākajā daļā Eiropas valstu trešo valstu valstspiederīgo klātesamība nav jauns fenomens un ir aizsākusies jau piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad ES piedzīvoja ekonomisko izaugsmi un bija nepieciešams darbaspēks Eiropas strauji augošajā ražošanas sektorā. Nereti imigranti ir arī valsts ekonomiskās izaugsmes atslēga, jo aktīvi dibina uzņēmumus un, tā kā ienāk sabiedrībā ar atšķirīgu sociālo kapitālu, var radīt ekonomikā jaunu pievienoto vērtību un jaunas darba vietas arī vietējiem iedzīvotājiem.
Daudzviet Eiropā šādi apsvērumi ir bijuši par stimulu valsts un īpaši NVO sektoram veidot jaunu institucionālo ietvaru, lai risinātu imigrantu integrācijas jautājumus. Latvijā imigrantu integrācijas problemātika kļuva aktuāla pēc Latvijas iestāšanās ES, jo strauji augošā ekonomika kļuva pievilcīga ārvalstu uzņēmējiem, kā arī radīja nepieciešamību piesaistīt darbaspēku no trešajām valstīm. Neskatoties uz trešo valstu pilsoņu skaita pieaugumu, joprojām nav izveidots atbilstošas kapacitātes nevalstiskais sektors, kas ir gatavs praktiski iesaistīties trešo valstu pilsoņu integrācijas problēmu risināšanā. Šobrīd svarīgi ir uzrunāt tos jaunos ieceļotājus, kas Latvijā jau uzturas, savukārt, ekonomiskai situācijai uzlabojoties, arvien vairāk uzrunāt tos, kas tikko šķērsojuši Latvijas robežu.
Vairāk informācijas par biedrības "Patvērums "Drošā māja"" realizētajiem projektiem, lūdzu skat. apakšsadaļās "Tikšanās telpa", "Sociālo darbinieku apmācības", "Atbalsta sistēma imigrantiem".
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)





















