Laipni lūgti biedrības "Patvērums "Drošā māja"" tīmekļa vietnē!

Konsultācijas Rīgā
+371 25565098 (I-V 9:00-17:00)
+371 28612120 (I-V 9:00-17:00)

+371 67898343 (I-V 9:00-20:00)
Skype: PatverumsDM
Lāčplēša iela 75 - 1 B, Rīga
Konsultācijas reģionos
Latgale
+371 25723222
Kurzeme
+371 25719118
Vidzeme
+371 25719266
Zemgale
+371 25719588

Bēgļu integrācijas jautājumiem Latvijā netiekot pievērsta pietiekama uzmanība

Ievietots: 09.12.2009

Publicēta: 13:31 04.12.2009

Rīga, 4.dec., LETA. Pagaidām Latvijā nav izstrādāta konkrēta integrācijas programma bēgļiem, lai veicinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā, šodien diskusijas laikā par bēgļu integrāciju Latvijā norādīja biedrības "Patvērums "Drošā māja"" konsultante migrācijas jautājumos Baiba Biezā.

Iespēju robežās viņiem tiek piedāvāti valodu kursi, taču nereti palīdzība balstās uz projektiem, kuri nav ilglaicīgi. Arī šobrīd "Patvērums "Drošā māja"" nodrošina, piemēram, patvēruma meklētājiem dažāda veida palīdzību, taču tā tiks pārtraukta 31.decembrī, ņemot vērā to, ka tiks pabeigts projekts, kura laikā palīdzība tika sniegta.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis pastāstīja, ka pārvaldei par cilvēku jārūpējas tik ilgi, kamēr viņš ir patvēruma meklētājs, bet vēlāk būtu jāiesaistās nevalstiskajam sektoram, lai piedāvātu integrācijas un cita veida palīdzību.
Diskusijas dalībnieki stāstīja, pa patvēruma meklētāja statusā cilvēks parasti ir vismaz pusgadu un šai laikā viņa brīvais laiks netiek aizpildīts. Nevalstiskās organizācijas (NVO) uzskata, ka šai laikā būtu vērts šiem cilvēkiem piedāvāt apgūt kādas pamatzināšanas vai profesiju, jo nereti viņiem nav pat minimālas izglītības. "Patvēruma "Drošās mājas"" valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane uzskata, ka patvēruma pieprasījuma izskatīšanas laikā nav vērts šiem cilvēkiem pārāk nopietni mācīt latviešu valodu, jo daudzi no viņiem pēc tam nemaz nepaliek Latvijā un šīs zināšanas viņi arī paši uzskata par nevajadzīgām.
Tāpat diskusijas dalībnieki pieskārās jautājumam par to, kas tiek nodrošināts tiem cilvēkiem, kuri bēgļa statusu tomēr iegūst. Viņi saņem pabalstu, kas ir 180 latu apmērā 12 mēnešu laikā. NVO pārstāvji pauda pārliecību, ka šo cilvēku integrācijai jāpievērš lielāka uzmanība.
Izskanēja arī doma par to, ka jāveicina viņu iesaiste darba tirgū, jo valstij būtu jābūt ieinteresētai, lai šie cilvēki strādātu un maksātu nodokļus.
Ir problēma arī ar šo cilvēku dzīvesvietu, jo "Muceniekos" galvenokārt tiek nodrošinātas pagaidu mājas patvēruma meklētājiem. Te dzīvo arī tie, kas ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu, taču viņiem jābūt gataviem, ka gadījumā, ja būs patvēruma meklētāju pieplūdums, šī vieta viņiem būs jāatstāj.
Citskovskis šai sakarā pastāstīja, ka nākamgad plānots ieviest bēgļu programmu, kuras laikā ap desmit cilvēkiem būs iespēja nodrošināt dzīvesvietu Latvijā.
Kā ziņots, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes jaunākie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir 48 patvēruma meklētāji, no kuriem lielākā daļa ir no Afganistānas un Uzbekistānas, un šo cilvēku skaits Latvijā katru gadu pieaug.
No Afganistānas pašlaik Latvijā ir seši pieaugušie un 12 bērni, no Uzbekistānas - seši pieaugušie un pieci bērni, trīs cilvēki ir no Irānas, bet kopumā valstī ir patvēruma meklētāji no 13 valstīm.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe stāsta, ka patvēruma meklētāju skaitam jau kopš 2006.gada ir vērojama tendence nedaudz pieaugt, taču pozitīvā ziņa ir tāda, ka šis pieaugums pēdējos gados nav ļoti straujš. Ja, piemēram, 2007.gadā patvēruma meklētāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija četrkāršojies, tad šogad netiek plānots tik krass pieaugums.
Jaunākā informācija liecina, ka Latvijā no 1998.gada līdz šā gada decembrim bēgļa statuss piešķirts 22 cilvēkiem, bet alternatīvo statusu laikā no 2002.gada līdz šā gada decembrim saņēmuši 27 cilvēki.
Turklāt viens pilsonis no Ēģiptes un viens no Sudānas attiecīgi 2004.gadā un 2009.gadā naturalizējušies un kļuvuši par Latvijas pilsoņiem.
Ilze Mežniece LETA